Zaļbarības došana mājas cūkām ir biežāk izplatītais biodrošības pārkāpums, kāpēc tās saslimst ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga.
"Jūlijs, augusts un septembris ir pīķa mēneši ĀCM izplatības ziņā. Tie ir arī bīstamākie mēneši mājas cūku īpašniekiem. (...) Lauku cilvēki ir raduši cūkas pabarot ar gardumiem, kas ir laukā - tām garšo jaunā zāle un saknītes, taču līdz ar dabas veltēm ir ļoti augsts risks ienest infekciju, kas vidē nonākusi no inficētām mežacūkām. Iepriekšējos gados bija daudz tādu gadījumu, kad šī iemesla dēļ mājas cūkas saslimušas," teica Lamberga.
Viņa norādīja, ka pastāv arī citi būtiski biodrošības pārkāpumi, kuru dēļ mājas cūkas saslimst ar ĀCM, piemēram, pērn trijās saimniecībās ar 100-150 mājas cūku ganāmpulku saslimšanas cēlonis, visticamāk, bijis nožogojuma trūkums, saimniecībai atrodoties tuvu pie meža, kā arī nepilnības apģērba un apavu nomaiņā, ienākot kūtī no āra.
Lamberga piebilda, ka marts un aprīlis ir salīdzinoši klusi periodi, jo šajā laikā mežacūku mātītēm dzimst mazuļi, taču vasarā ir vislielākais saslimšanas gadījumu skaits, jo mežacūku mazuļi sāk kopā ar māti meklēt barību, kā arī cūku populācija vasarā ir būtiski pieaugusi un starp mežacūkām notiek biežāks savstarpējs kontakts.
Pēc viņas sacītā, ĀCM mežacūku vidū biežāk izplatās tiešu kontaktu ceļā, kā arī saskarsmē ar slimo mežacūku inficētiem dabas materiāliem. "Cūka ir dzīvnieks, kuram patīk urķēties, rakņāties un tā ar muti un degunu notraipa augsni, no kuras citas cūkas inficējas. Savukārt ziemā vīruss ilgstoši saglabājas slimo mežacūku līķos. Ja līķi netiek izvākti, tad kādā brīdī inficējas jauna mežacūku grupa," teica PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktore.
Tāpat viņa piebilda, ka ĀCM izlatību mežacūku vidū veicina cilvēku rīcība, nepietiekami atbildīgi ievērojot biodrošības pasākumus. "Lielākā riska grupa ir mednieki. Mednieks medī mežacūku un vistiešākā veidā nonāk saskarsmē ar potenciāli inficētu mežacūku. Nošaujot dzīvnieku, viņš nezina, vai mežacūka ir vai nav inficējusies - cūku laboratoriski izmeklē vēlāk. Ja mednieks neievēro visus biodrošības nosacījumus, nenomazgā un nenodezinficē apavus, medījuma apstrādes priekšmetus un instrumentus, tad tālāk uz nākamo vietu pārnes infekciju. Medības ir arī asiņains process. Asinis vīrusu satur ārkārtīgi augstā koncentrācijā," teica Lamberga, piebilstot, ka mednieku izpratne par bidrošības prasību ievērošanas nozīmību atšķiras.
Jau ziņots, ka mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 53 novadu 105 pagastos.
ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.
