Pēdējo gadu laikā Zemgale straujāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaita pieaugumu piedzīvojusi 2011. gadā, kad reģionā reģistrēti 1 162 jauni uzņēmumi. Piedevām šajā gadā arī zemāko punktu piedzīvojis likvidēto uzņēmumu skaits, liecina "Lursoft" rīcībā esošā informācija.
Analizējot uzņēmējdarbības rādītājus Zemgalē, Lursoft secinājis, ka 2011. gadā, ņemot vērā jaunreģistrēto un likvidēto uzņēmumu skaitu, reģiona uzņēmēju pulks paplašinājies par 815 komersantiem, kas ir vērā ņemams pieaugums pēc 2010. gada, kad Zemgales uzņēmumu skaits audzis vien par 371 uzņēmumu. Gan 2012., gan 2013. gadā reģionā bijusi vērojama stabilitāte, uzņēmēju skaitam attiecīgi katru gadu palielinoties par 600 uzņēmumiem, savukārt šogad, visticamāk, līdzšinējās tendences strauji mainīsies, jo līdz š.g. 1. oktobrim reģionā likvidēts jau 521 uzņēmums, kas ir augstākais rādītājs visā apskatītajā periodā.
Jāteic, ka līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē savu uzvaras gājienu aizvien turpina mazkapitāla SIA, jo kopš 2010. gada maija, kad tiek piedāvāta šāda iespēja, reģionā reģistrēta jau 2 841 SIA ar samazinātu pamatkapitālu.
Līdzīgi kā Vidzemē, arī Zemgalē no visiem reģiona uzņēmumiem 3% veido komersanti, kuri piesaistījuši ārvalstu tiešās investīcijas. Lursoft dati parāda, ka teju 15% no visiem uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā savus līdzekļus ieguldījuši ārvalstnieki, izvēlējušies darboties vairumtirdzniecības jomā, savukārt vēl nepilni 10% iesaistījušies augkopības un lopkopības nozarē, bet vēl tikpat savu darbību saistījuši ar nekustamo īpašumu.
Atšķirībā no citiem reģioniem, kur investīciju apjoma ziņā priekšplānā ik gadu izvirzās gan tuvākās kaimiņvalstis, gan arī Kipra kā investīciju izcelsmes valsts, starp Zemgales lielākajiem tiešajiem ārvalstu investoriem pēdējos gados izceļas Dānija. Tā, piemēram, 2013. gadā reģiona uzņēmumos no Dānijas ieguldītas tiešās investīcijas 4,610 milj.EUR, apmērā, savukārt šā gada pirmajos desmit mēnešos to apjoms sasniedzis jau 4,734 milj.EUR.
Šogad iespaidīgs ārvalstu tiešo investīciju apmērs Zemgales reģiona uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīts no Lietuvas, proti, kopumā 10,620 milj.EUR apmērā, savukārt no Lielbritānijas reģiona uzņēmumiem piesaistīti 8,406 milj.EUR.
Jāpiebilst, ka 2014. gadā starp lielākajiem ārvalstu investoriem, kuri Zemgales uzņēmumos ieguldījuši lielākās investīcijas, ierindojusies arī Krievija ar 213,856 tūkst.EUR un Baltkrievija ar 41,723 tūkst.EUR.
Līdzīgi kā citviet Latvijā, arī Zemgalē uzņēmumu vidū viena no populārākajām uzņēmējdarbības jomām ir mazumtirdzniecība. Lursoft aprēķinājis, ka no visiem reģionā reģistrētajiem uzņēmumiem šajā nozarē strādā teju piektā daļa, savukārt vēl 6,06% kā savu pamatnodarbošanos norādījuši vairumtirdzniecību. Atšķirībā no, piemēram, Vidzemes un Kurzemes, Zemgalē TOP 5 populārāko uzņēmējdarbības nozaru vidū ierindojušies arī specializētie būvdarbi. Lursoft pētījums liecina, ka šajā nozarē darbojas nepilni 5% reģiona uzņēmumu, starp tiem līderi 2013. gadā apgrozījuma ziņā bijuši SIA KVĒLE, SIA MĪTAVAS ELEKTRA un arī SIA MĪTAVAS STATUSS.
Zinot, ka Zemgale jau izsenis lepojusies ar savu auglīgo zemi, nepārsteidz arī fakts, ka starp populārākajām reģiona uzņēmējdarbības sfērām ierindojusies arī augkopība un lopkopība. Tāpat arī gana izplatīta darbības joma zemgaliešu vidū ir sauszemes un cauruļvadu transports.
Kamēr valstī uzņēmumu vidējais apgrozījums pēdējos gados pakāpeniski palielinājies, Zemgales uzņēmumi uzrādījuši samērā mainīgus rezultātus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2012. gadā viens reģionā reģistrētais uzņēmums apgrozījis vidēji 28,335 tūkst.EUR, kas salīdzinājumā ar 2011. gadu ir pieaugums par 6,02%, savukārt jau 2013. gadā vidējais apgrozījums samazinājies par 5,42%, atgriežoties līdz 2011. gada līmenim.
Vidējā apgrozījuma kritums iespaidojis arī reģiona uzņēmumu kopējo apgrozījumu. Lursoft izpētījis, ka, piemēram, 2012. gadā Zemgales uzņēmumi kopumā apgrozījuši 3,100 miljardus EUR, bet jau pērn rādītājs sarucis par 11,57%, nokrītoties līdz 2,741 miljardam EUR. Tiesa gan, lai arī apgrozījuma kritums bijis vērā ņemams, tas tomēr nav noslīdējis līdz 2011. gada atzīmei, kad reģiona uzņēmumi kopumā apgrozījuši 2,533 miljardus EUR.
Tiesa gan, lai arī atšķirībā no valsts vidējā rādītāja, kas ik gadu uzrāda pieaugošas tendences, Zemgales reģionu uzņēmumi uzrādījuši mainīgu izaugsmi, reģiona uzņēmumu vidējais apgrozījums uz vienu uzņēmumu pēdējos gados bijis par 2 – 12% augstāks nekā valstī vidēji.
Pretstatā pēdējo trīs gadu vispārējai tendencei, kad daudzi uzņēmumi valstī strādājuši ar nelieliem, taču zaudējumiem, Zemgales uzņēmumi strādājuši ar plusa zīmi. Lursoft pētījums parāda, ka, piemēram, 2011. gadā Zemgales uzņēmumi strādājuši ar vidēji 18 EUR lielu peļņu uz vienu uzņēmumu, tiesa gan, jau nākamais gads noslēgts ar neitrālu rezultātu, taču jau pērn atkal uzrādīta peļņa, kas vienlīdzīga 2011. gada sniegumam.
