Jo vairāk jāmaksā, jo lielāki parādi – tā varētu raksturot apkures parādu dinamiku Latvijā.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ir apkopojusi datus no 159 novadiem, pilsētām un pagastiem un informē, ka iedzīvotāju apkures parādi šogad ievērojami pieauguši salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Reālais parāds varētu būt uz pusi lielāks, jo šie dati neataino visu situāciju valstī, pieļauj LPS.
Saskaņā ar LPS sniegto informāciju 2012. gada janvārī siltumapgādes parādu apjoms bija 31,75 miljoni latu, bet šogad uz 1. janvāri tas sasniedza 39,67 miljonus latu. Uz šāgada 1. janvāri parādi Latvijas lielajās pilsētās veido 23,49 miljonus latu, savukārt novadu parādi ir 16,42 miljoni latu, informē LPS padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ilze Mutjanko. LPS uzskata, ka parādsummas pieaugumā vainojams siltuma izmaksu kāpums.
Kā katru gadu cilvēki vairāk norēķinās par ikmēneša maksājumiem, bet vecos parādus nemaksā un par tiem visbiežāk ir iekrājušies pamatīgi soda procenti vai kavējuma nauda. Piemēram, Sējas pagastā tāpat kā Rīgā bija izsludināta akcija par soda naudas dzēšanu. Rīgā to īstenoja pašvaldības uzņēmumi Rīgas namu pārvaldnieks un Rīgas pilsētbūvnieks. Galvaspilsētā apmēram puse parādnieku esot šo iespēju izmantojuši, un tie varētu būt vismaz 12 000 rīdzinieku. Savukārt Sējas novadā līdz 1. janvārim iedzīvotāju parāds par komunālajiem maksājumiem kopumā bija vairāk nekā 137 000 latu. Pašvaldība bija piedāvājusi dzēst soda naudu, bet uz to atsaucās vien seši cilvēki. Viņi nomaksājuši visu parāda pamatsummu un tika vaļā no soda procentiem. Vēl daži cilvēki noslēguši vienošanos ar pašvaldību par parāda atmaksas grafiku. Kad būs nomaksāta parāda pamatsumma, arī viņiem soda nauda nebūs jāmaksā. Šī situācija, protams, simtprocentīgi neapliecina faktu, ka iedzīvotāji nemaksā galvenokārt savas nabadzības dēļ, tomēr diezin vai nabagākajos novados cilvēki tāpat vien izvēlētos krāt parādus.
LPS padomnieks Paulis Barons norādījis, ka samaksu par siltumu saņem Krievijas gāzes kompānija Gazprom. Latvijā no Krievijas tiek importēta gāze apmēram 1,9 miljardi kubikmetru gadā (no tā vismaz 60 procentu saņem centralizētā siltumapgāde), par to maksājot ap 414 miljoniem latu. Tādu pašu daudzumu enerģijas no Latvijas izved, eksportējot šķeldu un neapstrādātus kokmateriālus, par ko ienākumi ir trīs reizes mazāki. P. Barons norāda – valsts pelna uz siltumapgādes pakalpojumu pieauguma rēķina, jo pašlaik pievienotās vērtības nodoklis (PVN) siltumapgādei ir 12 procentu, bet pirms vairākiem gadiem bija pieci procenti. Ja tagad ieviestu piecu procentu nodokli, valstij gar degunu aizietu 18 miljoni latu. Lai aprēķinātu, kurš iegūs un kurš zaudēs no PVN samazinājuma, pretī jānoliek izmaksātie pabalsti. Piemēram, garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalstiem 2012. gadā izmaksāti gandrīz 35 miljoni latu. LPS uzskata, ka GMI finansējums jāapmaksā no valsts budžeta un jāparedz valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstam.
Pašlaik ir grūti prognozēt, kā šā gada apkures sezona noslogos tiesas un par cik procentiem palielināsies tiesvedību skaits pret komunālajiem parādniekiem. Nereti tikai paziņojums par lietas izskatīšanu tiesā daudziem liek sarosīties un samaksāt. Bet mēdz būt arī citāds iznākums. Pēc tam, kad uzņēmums Smiltenes NKUP vērsās Valkas novada tiesā par parādu piedziņu pret ilgstošiem parādniekiem, tiesa sprieda par labu uzņēmumam. Pagājušā gada aprīlī parādnieku privatizētos dzīvokļus pārdeva izsolē. Uz katru no trim dzīvokļiem esot bijuši astoņi pretendenti, kuri vēlējās to nopirkt.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
