Lai arī Latvijā jau vairākus gadus darbojas valsts apmaksāta pārbaužu programma trīs ļaundabīgo audzēju savlaicīgai atklāšanai, situācija uzlabojas lēni.
Joprojām dzemdes kakla vēzi, kolorektālo (zarnu) vēzi un arī krūts vēzi lielā daļā gadījumu atklāj novēloti. Vistraģiskākā situācija ir ar kolorektālo vēzi, uz kura pārbaudēm netiek sūtīti uzaicinājumi, bet šīs pārbaudes ir nodotas ģimenes ārstu pārziņā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, pērn šo valsts apmaksāto pārbaudi veikuši tikai 6–7 procenti iedzīvotāji no tā sauktās riska grupas. Organizācijas EuropaColon pārstāvis un pacients Uldis Vesers Neatkarīgajai saka: ne tikai daudzos gadījumos ģimenes ārsti neuzaicina, bet arī paši cilvēki ļoti nolaidīgi izturas pret savu veselību. «Zinu gadījumu, kad vīrietis vērsies pie ārsta tikai tad, kad vispār vairs nevarējis apsēsties, tikai sievas pierunāts aizgājis pie ārsta, un viņam atklāts taisnās zarnas vēzis,» stāsta U. Vesers.
Veselības ministrija uzsākusi informatīvo kampaņu par vēža skrīningu un cer aktivizēt iedzīvotājus izmantot iespēju un laikus pārbaudīt veselību. «Mēs vēlamies panākt, lai cilvēki saprastu, ka šīs pārbaudes ir pašu cilvēku interesēs, un, ja atnāk uzaicinājuma vēstule, izmantotu piedāvāto,» saka veselības ministre Ingrīda Circene.
Par to, ka cilvēki neuztver nopietni profilaktisko pārbaužu nozīmi, liecina tas, ka tik daudzas slimības, ne tikai vēzis, Latvijā diagnosticētas novēloti. Ļaundabīgo slimību grupā skaitļi runā paši par sevi.
Zarnu vēzi nepārbauda
Programmas laikā kopumā ir izsūtīti 735 433 uzaicinājumi dzemdes kakla vēža profilaksei un 513 299 – krūts vēža profilaksei. Pērn krūts vēža pārbaudēm atsaukušās 33 procenti uzaicināto sieviešu un 34 procenti dzemdes kakla vēža pārbaudēm, savukārt šogad krūts vēža pārbaudes veikušas 35 procenti, bet dzemdes kakla vēža pārbaudes samazinājušās līdz 28 procentiem. Diemžēl vissliktākā situācija ir ar kolorektālā vēža pārbaudēm, kur no 800 000 iedzīvotāju grupas pārbaudes veikuši tikai 6–7 procenti. Salīdzinājumam – Ziemeļvalstīs šādas pārbaudes aptver 70–75 procentus iedzīvotāju.
Līdz ar savlaicīgu pārbaudi pie ārsta palielinājušies vēža atklāšanas gadījumi, īpaši krūts vēža gadījumā, un to arvien vairāk atklāj pirmajā (30,3%), otrajā stadijā (33,3%), arī dzemdes kakla vēzi 35,7 procentos gadījumu atklāj pirmajā stadijā, taču joprojām ievērojams skaits pacienšu attopas pārāk vēlu – vairāk nekā 40 procentos gadījumu dzemdes kakla vēzi atklāj trešajā, ceturtajā stadijā. No šīm trim vēža lokalizācijām, kurām ir pieejamas profilaktiskās pārbaudes, visvēlāk atklāj tieši zarnu vēzi – pēdējā stadijā atklāti 30 procenti saslimšanas gadījumu, pirmajā – tikai 9,8 procenti.
Saslimst arī citā vecumā
Onkologi norāda, ka ar vēzi saslimst ne tikai noteiktā riska vecumā, piemēram, sievietēm krūts vēzim tas skaitās virs 50 gadiem. 2011. gada dati liecina, ka apmēram 20 procenti krūts vēža pacienšu ir jaunākas par 50 gadiem. Mamogrāfija tiek piedāvāta sievietēm līdz 60 gadiem, bet 32 procenti pērn saslimušo bijušas vecākas par 70 gadiem...
No veselības ministres teiktā izriet, ka nav domāts par to, vai profilaktisko izmeklējumu ar uzaicinājumu attiecināt uz jaunākām vai vecākām sievietēm (vai arī vīriešiem kolorektālā vēža gadījumā, jo arī ar šo vēzi saslimts daudz jaunāki vīrieši nekā 50 gados). I. Circene saka: «Profilaktiskās pārbaudes ir pieejamas visiem, un reizi gadā var iet pie ģimenes ārsta, kam jānovērtē pacienta stāvoklis arī tad, ja nav sūdzību. Bet mēs koncentrējamies uz tām vecuma grupām, kurās saslimstība ir vislielākā.» Pārbaudē pie ģimenes ārsta var arī pacientu ārpus riska grupas sūtīt uz vēža profilaktisko pārbaudi, un tas būs valsts apmaksāts pakalpojums.
Līdzīgi ir arī dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudēm. Nacionālā Veselības dienesta speciāliste Līga Gaigala Neatkarīgajai skaid ro: ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, tāpēc ģimenes ārsta nosūtījums nav vajadzīgs. Vai profilaktisku pārbaudi pie ginekologa bez uzaicinājuma vēstules valsts apmaksās? No speciālistu teiktā izriet, ka būs jāmaksā tikai pacienta iemaksa par speciālista konsultāciju, tas ir, trīs lati. «No ārstnieciskā viedokļa parasti jau pie ginekologa sieviete iet, ja ir kādas sūdzības, un ārsts pieņem lēmumu, vai sievietei veikt pārbaudi arī dzemdes kakla vēzim (onkocitoloģisko izmeklējumu). Pašu izmeklējumu neatkarīgi no vecuma apmaksās valsts,» skaidro L. Gaigala. Tas pats ir ar krūts vēža pārbaudi. Ginekologam vizītes laikā vajadzētu pārbaudīt sievietes krūtis, tās iztaustot, jo mamogrāfiju neiesaka veikt jaunākām sievietēm.
Pacients Uldis Vesers norāda, ka cilvēki pret savu veselību neizturas kā pret vērtību, taču arī ārstiem vajadzētu vairāk piedāvāt veikt profilaktiskās pārbaudes, īpaši svarīgi tas ir kolorektālā vēža gadījumā, kur īpašus uzaicinājumus nesūta un cilvēks var neaizdomāties, ka šādas pārbaudes vispār pastāv. Otrkārt, ja cilvēks vēlas, bet viņam vēl nav 50 gadu, viņam jālūdz ģimenes ārsts nosūtīt uz pārbaudēm, tas nav nekas sarežģīts, un valsts to apmaksā, ja ģimenes ārsts uzskata, ka vajag. «Es ceru, ka šī kampaņa piesaistīs vairāk cilvēku, bet es arī ceru, ka viss neapstāsies pie reklāmas, bet turpināsies arī ārstēšanas procesa uzlabojums – jāsaprot, jo vairāk cilvēki ies uz profilaktiskām pārbaudēm, jo vairāk būs nepieciešami līdzekļi ārstēšanai!» uzsver U. Vesers.
Nesaprot vēstuli?
Viens no iemesliem, kāpēc atsaucība uzaicinājuma vēstulēm nav tik liela, kā vēlētos pārbaužu organizētāji, ir vēstuļu valoda, proti, valsts. Ir saprotams, ka valsts apmaksā šo vēstuļu sūtīšanu un uzaicinājumam jābūt latviski, tomēr jāizstāsta kāds gadījums no dzīves, ar ko saskārās šā raksta autore. Rīgā, Cēsu ielā, kur atrodas Nacionālais Veselības dienests, gājēji nereti jautā, kur atrodas šī iestāde. Kādu dienu vecāka gadagājuma kundze krieviski lūdza parādīt, kā nokļūt dienestā, jo viņa, lūk, saņēmusi vēstuli, ko sūtījis šis dienests. Sirmā kundze turēja rokās uzaicinājumu uz dzemdes kakla vēža skrīningu, un uz vēstules, protams, ir norādīti aicinātāji – dienests, nevis ārstniecības iestāde. «Mnje tam gorlo nado proveritj,» teica kundze. («Man tur kakls būtu jāpārbauda» – latv. val.) Kundzei paskaidroju, ka tas ir aicinājums pārbaudīt tieši dzemdes kaklu, par ko viņa bija izbrīnījusies, un ka viņai jāuzmeklē sev tuvākā poliklīnika, kur to var izdarīt.
Aptauju dati gan liecina, ka vēstules saturs sievietēm ir saprotams. 80 procenti sieviešu, kuras bija saņēmušas uzaicinājuma vēstuli, atzina, ka tajā paustā informācija ir pilnībā saprotama, liecina pētījuma centra SKDS dati. Četri procenti sieviešu bija atzinušas, ka vēstule ir drīzāk vai pilnībā nesaprotama.
***
Valsts APMAKSĀTĀS profilaktiskās pārbaudes
Dzemdes kakla vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm no 25 līdz 70 gadiem – reizi trijos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli
Krūts vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm no 50 līdz 69 gadiem – reizi divos gados, saņemot uzaicinājuma vēstuli
Zarnu vēža profilaktiskā pārbaude sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 gadiem – reizi gadā, vēršoties pie sava ģimenes ārsta
*
Saslimstība ar krūts vēzi pēc vecuma
Vecums Pacienšu skaits
25–29 6
30–34 12
35–39 32
40–44 66
45–49 89
50–54 134
55–59 148
60–64 170
65–69 181
70–74 144
75 un vairāk 253
*
Atklātie vēža gadījumi pēdējā, 4. stadijā (% no visiem gadījumiem)
- Krūts vēzis 9,6 %
2011. gadā saslimušas 1245 sievietes (111,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
- Dzemdes kakla vēzis 20,5 %
2011. gadā saslimušas 263 sievietes (23,4 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
Visvairāk sievietēm šis vēzis pērn atklāts 40–49 gadu vecumā, deviņas jaunākās pacientes bijušas vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem
- Kolorektālais vēzis 30,1 %
2011. gadā saslimuši 1200 cilvēku, no tiem 553 vīrieši, 647 sievietes (58,3 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem)
Lielākā daļa pacientu bijuši vecāki par 75 gadiem, taču jaunākais pacients bijis 20–24 gadu vecuma grupā
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
***
VIEDOKĻI
Irina JANUMA, biedrības Vita vadītāja, bijusī paciente:
– Ar krūts vēzi saslimst arī gados jaunas sievietes. Tāpēc es saku, ka sievietēm obligāti jāpārbaudās un jāseko līdzi savam veselības stāvoklim. Es arī nesaslimu 50 gadu vecumā, bet agrāk. Es jau biju apnikusi savam ģimenes ārstam, jo regulāri sūdzējos par nogurumu, asinsspiedienu, vielmaiņas problēmām, līdz mani nosūtīja uz mamogrāfiju. Pašus izmeklējuma rezultātus es nesapratu, bet pašās beigās bija norādīts: tālāko ārstēšanās taktiku apspriediet ar onkologu. To, ka man ir ļaundabīgs audzējs, atklāja tikai pēc operācijas. Galvenais ir atbrīvoties no bailēm, ar kurām saskaras sievietes, un tomēr pārbaudīt savu veselību, jo tas nozīmē dzīvību.
Uldis VESERS, pacients, biedrība EuropaColon Latvija:
– Pats no savas pieredzes varu apliecināt, ka laikus atklāts un ārstēts vēzis nozīmē labasiespējas izārstēties, turpināt dzīvi labā kvalitātē. Zarnu vēzis ir ļoti grūti atklājams, bieži nav nekādu īpašu sūdzību, tāpēc vienkāršākais un drošākais veids ir veikt profilaktiskos fēču izmeklējumus. Daudzi cilvēki kautrējas, baidās par to runāt. Slēpj no paziņām un pat ģimenes. Es pats vecuma dēļ nebiju riska grupā, bet man tēvs slimoja ar zarnu vēzi. Savai veselībai uzmanību pievērsu tikai tad, kad sākās neizskaidrojama caureja. Ģimenes ārsts nosūtīja uz pārbaudēm, kurās sākotnēji neatklāja saslimšanu. Tas atklājās vēlāk, jo es jau regulāri veicu pārbaudes. Man veica operāciju, un, tā kā tas bija sākotnējā stadijā, es diezgan ātri atveseļojos, tagad varu strādāt.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
