Lai gan veikalos cukurs nav deficīts un pircēji var izvēlēties Lietuvas, Dānijas, Polijas un citu valstu ražojumus, Latvijā joprojām jūtama vēlme lietot savu cukura. Uzņēmēji būtu gatavi būvēt jaunu cukurfabriku un arī saldumu ražotāji būtu ieinteresēti atbalstīt šo ideju.
Taču Eiropas Savienības (ES) regulējums liedz Latvijā no cukurbietēm ražot cukuru un pārdot to tirgū. Arī par nākotni cerību ir visai maz – lielās cukurrūpniecības valstis grib saglabāt esošo situāciju un nepieļaut cukura ražošanas kvotu atcelšanu no 2015. gada.
Kad 2007. gadā Jelgavas cukurfabrika un Liepājas cukurfabrika patrauca darbu, vēl kādu laiku veikalos bija nopērkams vietējais cukurs. Pat neskatoties uz tā augsto cenu, pircēji šim produktam bija lojāli. Arī šobrīd mazumtirdzniecībā ir nopērkams Jelgavas cukurs, lai gan rūpnīca, kas savulaik ražoja šo iecienīto zīmolu, ir nolīdzināta līdz ar zemi. Saražoto, bet vēl nesafasēto Jelgavas cukurfabrikas produkciju un zīmolu Jelgavas cukurs 2007. gadā nopirka a/s Danisco Sugar (tagad Nordic Sugar). Sākotnēji Jelgavas cukurs tika fasēts Lietuvā, Ķēdaiņu rūpnīcā, bet tagad veikalos nopērkamās Jelgavas cukura paciņas ražotas Dānijā.
Tā kā Latvijā vairs nav savas cukurrūpniecības, veikalu plauktos rindojas no ārvalstīm ievestais cukurs – lielākoties no Lietuvas, Dānijas un Polijas. Latvijas lielākie mazumtirgotāji cukuru iepērk tieši no ražotāja, savukārt mazāki pārtikas veikali to iepērk no pārtikas vairumtirgotājiem. Pārtikas vairumtirgotāji savukārt iepērk cukuru no piegādātājiem vai nu fasētā veidā, vai arī lielākos iepakojumos un paši to safasē mazākos iepakojumos.
Latvija ik gadu importē aptuveni 100 tūkstošus tonnu cukuru. Piemēram, augustā no citām valstīm Latvijā tika ievestas 7729 tonnas cukura, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija. Savukārt 2008. gadā, kad Latvijā vairs nedarbojās cukurfabrikas, bet vēl bija nopērkams dārgs vietējais cukurs, importa apjomi bija aptuveni 67 tūkstoši tonnu.
CSP dati liecina, ka cukura mazumtirdzniecības cenas pēc cukurfabriku likvidēšanas nevis samazinājās, kā tas tika solīts ES cukura reformas sākumā, bet ir pieaugušas.
«Cukura reforma bija kļūdaina, tās mērķi netika sasniegti, un Latvija, kā arī citas valstis pasteidzās ar cukura fabriku slēgšanu. ES ne tikai Latvijai, bet vēl daudzām valstīm samazināja cukura ražošanu, to būtībā likvidējot, līdz ar to valstis savas ražotnes slēdza. Tomēr jāatzīst, ka ES piedāvātie kompensējošie maksājumi cukurbiešu audzētājiem bija ļoti pievilcīgi,» Latvijas radio raidījumā Krustpunkti sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Gatavi atbalstīt jaunu rūpnīcu
Lai mazinātu atkarību no cukura importa, kopš 2008. gada vairākkārt izskanējušas idejas atjaunot Latvijā cukura ražošanu no cukurbietēm. Taču finansējuma trūkums un regulētais cukura tirgus ES nav ļāvis šim sapnim pārtapt par īstenību.
A/s Laima valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis Neatkarīgajai uzsvēra, ka gadījumā, ja Latvijā kāds būvētu cukurfabriku un tā varētu darboties brīva tirgus apstākļos, tad Laima būtu gatava parakstīt nodomu protokolu ar šo uzņēmumu par cukura iepirkšanu.
Līdztekus Latvijā sācis darboties uzņēmums Jelgavas cukurs, kurš pagaidām cukuru importē no Polijas un realizē to atsevišķos veikalos, kā arī ražo tā saucamās cukura galvas no sulām, piemēram, no burkānu un bērzu sulas. Arī šis uzņēmums būtu gatavs dot ieguldījumu jaunas cukurfabrikas būvniecībā, ja vien tam tiktu piešķirta cukura ražošanas kvota.
Neatjaunojamā kvota
Latvijā cukura ražošanas kvotas tika ieviestas 2000. gadā, drīz pēc tam, kad bankrotēja Jēkabpils cukurfabrika. Iestājoties ES, Latvija pievienojās kopējai savienības cukura kvotu sistēmai. Taču 2007. gadā, kad ES par cukura nozares restrukturizāciju solīja milzu kompensācijas, Liepājas un Jelgavas cukurfabriku īpašnieki nolēma, ka ražošana jāpārtrauc un fabrikas jānojauc. Kompensācijās abu fabriku īpašnieki un zemnieki, kas audzēja cukurbietes, saņēma kopumā aptuveni 30,2 miljonus latu.
Taču līdz ar to Latvija zaudēja savu cukura ražošanas kvotu, un vēlākie mēģinājumi to atgūt līdz šim nav vainagojušies panākumiem. Šī gada sākumā Zemkopības ministrija lūdza Eiropas Komisijai (EK) atļauju nopirkt cukura kvotu no citas ES dalībvalsts, ja kāds no vietējiem uzņēmējiem vēlētos atsākt cukura ražošanu, taču EK šo lūgumu noraidīja. Atbildes vēstulē bija minēts, ka cukura ražošanas kvotas ir noteiktas dalībvalstu līmenī un ražošanas kvotu dalībvalsts piešķir tikai apstiprinātiem cukura ražošanas uzņēmumiem, kuri dibināti tās teritorijā.
Cukura ražošana, iespējams, Latvijā varētu atsākties vien pēc 2015. gada, kad ES solījusi atvērt cukura tirgu un atcelt kvotu sistēmu. Taču tā kā lielākā daļa ES valstu vēlas saglabāt cukura kvotu sistēmu, jo šajās valstīs cukurbiešu pārstrāde netika pārtraukta, pagaidām nav zināms, vai ES šo savu solījumu turēs. Katrā gadījumā Latvija sarunās ar ES par kopējās lauksaimniecības politikas reformu pastāv uz cukura ražošanas kvotu režīma atcelšanu no 2015. gada 1. oktobra.
Arī L. Straujuma norādīja, ka patlaban ES notiek asas diskusijas saistībā ar 2015. gadā plānoto cukura kvotu atcelšanu.
«Tās ir ļoti smagas diskusijas, jo ļoti daudzas valstis nevēlas kvotu atcelšanu. Stingri par atcelšanu iestājas tikai trīs valstis – Latvija, Igaunija un Īrija. Esmu runājusi ar Igaunijas lauksaimniecības ministrum, un vienojāmies – ja valstis ar vairākumu nobalsos par kvotu paturēšanu līdz 2020. gadam, varētu sākt runāt par iespēju piešķirt papildu kvotas tām valstīm, kuras kvotas zaudēja neveiksmīgās reformas rezultātā,» piebilda L. Straujuma.
Virskvotas cukurs būs dārgs
Šobrīd Latvijā vienīgi var ražot ārpuskvotas cukuru. Lai to varētu darīt, Saeimas deputāti galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Cukura nozares likumā, kuri paredz ieviest ārpuskvotas cukura ražošanas regulējumu, kā arī deleģēt Ministru kabinetam izdot nozarei saistošus noteikumus. Ārpuskvotas cukuru drīkst realizēt kā rūpniecisko cukuru EK regulā noteikto produktu ražošanai vai arī realizēt tirgū – samaksājot 500 eiro (350 latus) par katru tonnu cukura kā papildu nodevu, tas ir Ls 0,35 par katru cukura kilogramu. Likumprojekta autori cer, ka šīs sistēmas sakārtošana ļaus veidot jaunas rūpnieciskās ražotnes, piesaistīs investīcijas un radīs papildu darba vietas.
***
viedokļi
Laimdota Straujuma, zemkopības ministre:
– Patlaban ES notiek asas diskusijas par 2015. gadā plānoto cukura kvotu atcelšanu, jo daudzas valstis to nevēlas. Taču arī tad, ja kvotu sistēma tiek atcelta, tas, vai Latvijā atjaunosies cukurrūpniecība, ir atkarīgs no uzņēmējiem, vai viņi saskatīs ekonomisku pamatotību izstrādāt atbilstošu biznesa plānu un attīstīt šo biznesu.
Maira Dzelzkalēja, biedrības Zemnieku saeima priekšsēdētāja vietniece:
– Ja Latvijai izdotos panākt, ka Eiropas Savienībā ar 2015. gadu tiek atcelta cukura kvotu sistēma, tad Latvijā, ja kāds vēlētos, varētu būvēt jaunu cukurfabriku. Tomēr cukurbiešu ražība Latvijā klimatisko apstākļu dēļ nav tik augsta kā citās valstīs, un nav zināms, vai mēs spētu konkurēt, piemēram, ar Vācijas un Spānijas cukurrūpniecību. Turklāt zemnieki, kuri kādreiz audzēja cukurbietes, šobrīd nodarbojas ar graudu un rapšu audzēšanu. Un nav vēl zināms, cik daudzi no viņiem būtu ar mieru audzēt cukurbietes, saņemot 20 latus par tonnu biešu.
Rolands Gulbis, a/s Laima valdes priekšsēdētājs:
– Mēs kā ražotāji tikai priecātos, ja Latvijā būtu sava cukurrūpniecība, jo tad mums būtu vairāk ieroču brāļu jeb mums līdzīgi domājošo. Arī mums cukurfabrika Latvijā būtu izdevīga, jo transporta izmaksas noteikti būtu daudz zemākas, nekā ievedot cukuru no ārzemēm. Neticu, ka Latvijā saražot cukuru būtu daudz dārgāk nekā citur pasaulē. Šobrīd regulētajā ES tirgū cukura cena ir par vairākiem simtiem eiro tonnā augstāka nekā pasaulē. Tas nozīmē, ka mēs par Eiropas cukuru šobrīd krietni pārmaksājam. Ikviens, kas cukuru drīkstēs ražot brīvajā tirgū, noteikti to varēs izdarīt lētāk, nekā šobrīd cukurs maksā ES.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
