Kopš pērnā gada decembra Latvijā sals ir prasījis jau 33 cilvēku dzīvības. Visskumjākā statistika bijusi Latgales reģionā, kā arī Rīgā, savukārt vismazāk šādu negadījumu noticis Kurzemē.
Tā portālam nra.lv atzīst Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs.
Rīgā līdz šim ir nosaluši 12 cilvēki, no kuriem 5 ir bijuši alkohola reibumā. Zemgales reģionā ir reģistrēti 7 nosalšanas gadījumi, Latgales reģionā – 9, Vidzemes reģionā – 4, bet Kurzemes reģionā – 1 gadījums.
Kā portālam nra.lv atklāj Ilze Bukša, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pārstāve, bieži vien ķermeņa atdzišanā nav vainojams alkohols, kā arī vairumā gadījumu nosalušie nav bezpajumtnieki. Ķermeņa atdzišana var sākties dažādās situācijās, piemēram, pēkšņa slimības saasinājuma dēļ cilvēks var bezspēkā saļimt sniegā, nereti ir gadījumi, kad gados vecāki cilvēki paslīd, krīt, bet paši nav spējīgi piecelties. No hipotermijas cieš arī gados jauni cilvēki, piemēram, nesen kāds puisis krītot lauzis kāju un nav spējis pats piecelties, no mediķu pieredzes stāsta Ilze Bukša. Ir bijuši arī gadījumi, kad hipotermija iestājas neapkurināta mājokļa dēļ.
Ņemot vērā, ka nelaime var gadīties ikvienam, mediķi lūdz cilvēkus nebūt vienaldzīgiem, ja redz uz ielas vai kupenā guļošu cilvēku, kā arī atgādina, ka aukstā laikā ir īpaši jārūpējas par sevi, bērniem un vientuļiem cilvēkiem.
Atdzišanas rezultātā organisms sāk zaudēt siltumu ātrāk, nekā spēj to atjaunot, skaidro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi. To, cik ātri atdziest ķermenis, ietekmē gan temperatūra, gan mitrums, gan tas, cik liels ir ķermeņa un virsmas saskares laukums. Alkohola lietošana būtiski palielina nosalšanas risku, jo tā ietekmē paplašinās ādas asinsvadi, mazinās drebuļu aizsargmehānisms un cietušais nespēj adekvāti uztvert apkārtni un notiekošo. Hipotermiju var veicināt arī dažādas slimības, piemēram, cukura diabēts, centrālās nervu sistēmas bojājumi un dažādas traumas.Visjūtīgākie pret siltuma zudumu ir bērni un vecāka gadagājuma cilvēki.
Ieteikumi, lai izvairītos no atdzišanas ir vienkārši – jāģērbjas adekvāti laika apstākļiem - vēlams mitrumizturīgs apģērbs un apavi, ar apģērbu jānosedz pēc iespējas lielāka ķermeņa daļa. Ieteicams vilkt vairākas apģērba kārtas un neizvēlēties šauru, apspīlētu apģērbu, kā arī apģērbu, kas ierobežo ķermeņa kustības. Svarīgi galvā likt cepuri, jo caur galvu zūd ļoti liels daudzums ķermeņa siltuma, bet pirkstaiņu vietā labāk izvēlēties dūraiņus, jo tie silda labāk.
Avots: nra.lv /Rūta Krolle
