Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir zemāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, bet visas trīs joprojām ierindojas Eiropas Savienības (ES) trūcīgāko reģionu skaitā, liecina Eurostat dati.
Visās trīs valstīs IKP uz iedzīvotāju nepārsniedz 75% no vidējā bloka līmeņa.
Pēc statistikas biroja «Eurostat» 13. martā publiskotajiem datiem iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), mūsu valstī ir zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā un veido tikai 54,3% no ES vidējā līmeņa.
Lietuvā IKP uz iedzīvotāju veido 58,6% no ES vidējā līmeņa, bet Igaunijā IKP uz vienu cilvēku ir krietni augstāks nekā abās pārējās Baltijas valstīs, sasniedzot 67,7% no ES vidējā līmeņa.
No pētījumā iekļautajiem ES reģioniem vislielākā nabadzība valda Bulgārijas ziemeļrietumos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju veido tikai attiecīgi 27% no ES reģionu vidējā līmeņa. Gandrīz tikpat liels trūkums valda Bulgārijas ziemeļu un centrālajā reģionā un Rumānijas ziemeļaustrumos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju atbilst 29% no ES reģionu vidējā līmeņa.
No 65 trūcīgākajiem reģioniem 15 atrodas Polijā, pa septiņiem – Čehijā un Rumānijā, seši – Ungārijā, pieci – Bulgārijā, pa četriem – Grieķijā, Itālijā un Francijā (aizjūras departamentos), pa trim – Portugālē un Slovākijā, divi – Lielbritānijā un pa vienam Spānijā un Slovēnijā. Trūcīgāko reģionu vidū ierindojas arī Latvija, Lietuva un Igaunija, kas savu mazo izmēru dēļ pētījumā netiek dalītas sīkākos reģionos.
Savukārt visbagātākais ES ir Londonas centrālais reģions, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 332% no ES reģionu vidējā līmeņa ES. Otrs bagātākais reģions ir Luksemburga ar 266% no vidējā līmeņa, bet Briseles reģions Beļģijā, kur IKP uz iedzīvotāju sasniedz 223% no ES reģionu vidējā līmeņa, ierindojas trešajā vietā. Seko Hamburgas reģions Vācijā (188%), Bratislavas reģions Slovākijā (178%), Ildefransas reģions Francijā (177%), Prāgas reģions Čehijā (175%) un Stokholmas reģions Zviedrijā (172%).
No 39 ES reģioniem, kuros IKP uz iedzīvotāju pārsniedz 125% līmeni, astoņi ir Vācijā, pieci – Nīderlandē, pa četriem – Austrijā un Itālijā, pa trim – Beļģijā, Spānijā un Lielbritānijā, divi Somijā, pa vienam – Čehijā, Dānijā, Īrijā, Francijā, Slovākijā un Zviedrijā, kā arī Luksemburga.
Datus par pirktspēju izmanto, lai lemtu, kuri ES reģioni var pretendēt uz Kohēzijas fondu līdzekļiem. Lai saņemtu šādu atbalstu, reģiona IKP ir jābūt mazākam par 75% no ES reģionu vidējā līmeņa.
«Eurostat» dati par ES reģionu labklājību apkopoti par 2009.gadu.
Avots: nra.lv
Saistītie raksti
