Ekonomikas ministrija, kas valdībā virza attiecīgu likumprojektu norāda, ka dalība PTO maz palīdz Latvijas tūrisma attīstībai, informē Latvijas Radio Ziņu dienests.
Turklāt dalības maksa organizācijā pērn bijusi teju 42 tūkstoši latu, kas ir viena no lielākajām iemaksām, ko Ekonomikas ministrija tērē par Latvijas dalību kādā no starptautiskajām organizācijām. Vienošanās par izstāšanos no PTO pieņemta konsultējoties ar tūrisma nozares pārstāvjiem, tomēr ne visi šādu rīcību atbalsta.
Runas par to, ka no dalības pasaules tūrisma organizācijā Latvijai nav nekādas jēgas sākas pirms 2 gadiem. Pirms gada tika panākta vienošanās arī ar tūrisma nozares konsultatīvo padomi, tādējādi dodot zaļo gaismu sarunu uzsākšanai ar PTO. Valdības sēdē šodien akceptēts likumprojekts, kas paredz sākt formalitāšu kārtošanu. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts skaidro, kāpēc pieņemts šāds lēmums. Daniels Pavļuts pauž pārliecību, ka līdz ar izstāšanos no PTO Latvijas iespējas tūristu piesaistē nesamazināsies.
Ekonomikas ministrijas nostāju atbalsta Tūrisma attīstības valsts aģentūras Direktors Armands Slokenbergs, kurš norāda uz citām organizācijām, kuru piedāvātās iespējas ir Latvijai interesantākas, par piemēru minot Eiropas tūrisma komisiju.
Lai gan Ekonomikas ministrija apgalvo, ka lēmums izstāties no PTO pieņemts kolektīvi, ar tūrisma nozares pārstāvjiem, Latvijas Tūrisma aģentu asociācijas prezidente Kitija Gitendorfa pauž pārliecību, ka labāk būtu bijis tomēr neizstāties. Kitija Gitendorfa cer, ka uzlabojoties budžeta situācijai Latvija dalību PTO varēs atjaunot.
Atgādinām, ka Latvija Pasaules tūrisma organizācijā tika uzņemta 2003.gadā. Patlaban tajā darbojas 154 valstis. Tomēr no Eiropas savienības organizācijā nav pārstāvētas virkne, tajā skaitā Igaunija, Somija, Zviedrija un Dānija. Arī Anglija, Beļģija un Luksemburga nav Pasaules tūrisma organizācijas dalībnieces.
nra.lv
