Kopš vakardienas neviens vairs nevar atbildēt, vai Latvijā dzīvo vairāk par diviem vai 2,2 miljoniem cilvēku.
Kopš vakardienas abi skaitļi mierīgi sadzīvo Centrālās statistikas pārvaldes publikācijās. Par pagājušā gadā veiktās tautas skaitīšanas provizorisko rezultātu tika nosaukti 2 067 887 iedzīvotāji, bet tas vēl nav mainījis citus ierakstus CSP datu bāzē, ka pērno gadu Latvija esot noslēgusi ar 2208,4 tūkstošiem iedzīvotāju. Ir iespējams lietot vēl lielāku skaitli – 2225,4 tūkstoši, kas attiecoties tieši uz pērnā gada martu, uz kuru – nevis uz pašreizējo brīdi – oficiāli attiecas tautas skaitīšanas rezultāti. Turpmāko mēnešu laikā CSP ieviesīšot korekcijas savā datu bāzē, mazliet precizējot tautas skaitīšanas rezultātus un itin nopietni grozot daudzus ar iedzīvotāju skaitu saistītus rādītājus par pagājušajiem desmit un vairāk gadiem kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas.
Statistiķu darbošanās neatstās nekādu iespaidu uz Iedzīvotāju reģistru, kurā par pamatu paliks 2,2 miljoni cilvēku, kuru skaits pārskatāmā nākotnē pakāpeniski dils uz iedzīvotāju izmiršanas un izceļošanas rēķina. «Statistiķu dati mums sniedz priekšstatu, bet izmantot tos nevaram,» Neatkarīgajai apliecināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preses pārstāvis Andrejs Rjabcevs. «Mums ir noteikta kārtība, kā mainīt ziņas reģistrā, kad iestādes un iedzīvotāji mums sniedz ziņas par cilvēku piedzimšanu, nomiršanu un dzīvesvietas maiņu. CSP ziņas mēs pieņemt nevaram, un CSP arī nesniedz ziņas par konkrētiem cilvēkiem,» viņš turpināja.
Citām valsts iestādēm un amatpersonām nācās saspringt, cenšoties uzrādīt lietojumu tautas skaitīšanas datiem un attaisnojumu tam, ka skaitīšana izmaksājusi apmēram sešus miljonus latu. Pirmajam to darīt nācās ekonomikas ministram Danielam Pavļutam, jo CSP darbojas Ekonomikas ministrijas uzraudzībā, un tas deva iespēju ministram sēdēt blakus CSP priekšniecei Aijai Žīgurei, kad tā nosauca ilgi gaidīto skaitīšanas rezultātu.
Ministra pirmā atbilde bija tāda, ka ministrija datus «detalizēti analizēs». Labi, bet kāda jēga no tā, ka ierēdņu bariņš atkal kādu laiku būs atradis sev nodarbošanos? Ko ministrija izlems uz datu un to analīzes pamata? Kā tas ietekmēs mūsu dzīvi? Galu galā ministrs izdomāja, ka viņa ministrija izmantošot tautas skaitīšanas rezultātus, lai sniegtu atzinumus par Eiropas Savienības fondu palīdzības naudas izvietošanu pa teritorijām un nozarēm. «Mazās pašvaldības nav pats izdevīgākais resursu izvietošanas veids,» brīdināja ministrs. Tūlīt pēc tam viņš gan atzina, ka «skaidra plāna nav, ir plašas diskusijas», ko ar šādām pašvaldībām iesākt.
Ekonomikas ministra teikto vakardienas gaitā dažādi variēja vēl citas amatpersonas līdz pat Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Viņš pateicās statistiķiem, ka tie parādījuši «reālo situāciju», uz kuras pamata «mēs varam plānot nākotnes attīstību, domāt, kā šo attīstību paātrināt, lai vismaz saglabātu esošo situāciju». Formula «paātrināt, lai saglabātu» skan kā atsauce uz Luisa Kerola pasaulslaveno darbu Alise brīnumzemē, kur pamācīts skriet ļoti ātri, lai paliktu uz vietas.
Neviena amatpersona neieminējās par veidu, kā piešķirt tautas skaitīšanas rezultātiem juridiski saistošu statusu.
Gan A. Bērziņš, gan Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa atrada sev vajadzīgo pielietojumu tiem datiem par iedzīvotāju izceļošanu, ar kādiem bija klajā nācis Mihails Hazans. Viņš bija brīdinājis, ka no valsts izceļojuši 200 līdz 250 tūkstoši cilvēku, nevis 33 tūkstoši, kā ziņoja Iedzīvotāju reģistrs un CSP. Tagad CSP ir akceptējusi M. Hazana norādīto izceļotāju minimumu, bet valsts vadītāji atsaucās uz viņa pieļauto izceļošanas maksimumu, lai izteiktu prieku, ka neesot taču piepildījušās pašas pesimistiskākās prognozes. M. Hazans jau vakar paguva paust šaubas par CSP iegūto rezultātu, nepilniem 1,9 miljoniem Latvijā saskaitīto cilvēku pievienojot vēl 188 tūkstošus, par kuriem ne vien vispār atrastas ziņas Latvijas valsts reģistros, bet arī manīta šo ziņu aktualizācija. 160 tūkstošus reģistros minēto personu statistiķi atzinuši par mirušām dvēselēm no iedzīvotāju reģistrācijas, nevis viņu fiziskās nāves viedokļa.
CSP dati pievērsa uzmanību Baltinavas novadam kā Latvijā mazākajam pēc iedzīvotāju skaita. Kā visā valstī 2 208 400 = 2 067 887, tā Baltinavā 1330 = 1178. Novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa sarunā ar Neatkarīgo gan šaubījās, vai tiešām no novada pazuduši 152 cilvēki. Viņasprāt, atšķirību nosakot galvenokārt uz studijām izbraukušo Baltinavas jauniešu iedalīšana tām administratīvajām teritorijām, kurās viņi tagad mācās. Līdz ārzemēm tikuši, bet izbraukšanu valsts iestādēm nav pieteikuši pavisam nedaudzi baltinavieši. Šādā veidā datu izvērtējumu varēsim vēl ilgi turpināt, ņemot vērā, piemēram, to, ka depopulācijai nav izbēgusi arī valsts jauno cilvēku pulcēšanās vieta Rīga, kur 700 107 = 657 424.
***
Latvijas iedzīvotāju izvietojums
Reģionos:
Rīga 6 57 424
Pierīga 369 638
Latgale 304 224
Kurzeme 270 168
Zemgale 255 200
Vidzeme 211 233
Lielākajās pilsētās:
Rīga 657 424
Daugavpils 93 223
Liepāja 76 570
Jelgava 59 449
Jūrmala 50 720
Ventspils 38 645
Rēzekne 32 295
Valmiera 25 107
Jēkabpils 24 608
Novados:
Ogres novads 36 173
Talsu novads 31 192
Tukuma novads 30 602
Rēzeknes novads 28 178
Saldus novads 25 584
Bauskas novads 25 534
Madonas novads 25 140
Daugavpils novads 25 077
Kuldīgas novads 24 849
Jelgavas novads 24 625
Gulbenes novads 22 775
Salaspils novads 22 352
Dobeles novads 22 191
Ķekavas novads 21 905
Olaines novads 20 086
Cēsu novads 18 245
Limbažu novads 17 781
Krāslavas novads 17 489
Alūksnes novads 17 167
Siguldas novads 16 728
Mārupes novads 15 918
Ludzas novads 14 224
Balvu novads 14 138
Smiltenes novads 13 078
Līvānu novads 12 501
Ventspils novads 12 135
Lielvārdes novads 10 386
Preiļu novads 10 691
Stopiņu novads 10 067
Ādažu novads 10 017
Ozolnieku novads 9 753
Grobiņas novads 9 361
Valkas novads 9 286
Aizputes novads 9 265
Iecavas novads 9 058
Aizkraukles novads 8 980
Kandavas novads 8 889
Vecumnieku novads 8 782
Ilūkstes novads 8 429
Priekuļu novads 8 359
Salacgrīvas novads 8 317
Burtnieku novads 8 313
Dagdas novads 8 288
Ikšķiles novads 8 805
Babītes novads 8 003
Inčukalna novads 7 922
Garkalnes novads 7 747
Engures novads 7 566
Auces novads 7 351
Ropažu novads 6 897
Carnikavas novads 6 698
Viļānu novads 6 411
Kocēnu novads 6 311
Kārsavas novads 6 273
Brocēnu novads 6 225
Krustpils novads 6 076
Saulkrastu novads 5 861
Priekules novads 5 833
Jaunjelgavas novads 5 794
Ķeguma novads 5 742
Pļaviņu novads 5 675
Viļakas novads 5 673
Amatas novads 5 660
Rūjienas novads 5 572
Riebiņu novads 5 526
Kokneses novads 5 443
Baldones novads 5 468
Krimuldas novads 5 321
Alojas novads 5 307
Skrundas novads 5 305
Salas novads 5 189
Jēkabpils novads 5 088
Dundagas novads 4 237
Vecpiebalgas novads 4 169
Viesītes novads 4 124
Rojas novads 3 967
Pārgaujas novads 3 947
Aglonas novads 3 931
Apes novads 3 834
Strenču novads 3 826
Skrīveru novads 3 698
Tērvetes novads 3 686
Rundāles novads 3 685
Līgatnes novads 3 678
Mālpils novads 3 624
Raunas novads 3 596
Nīcas novads 3 578
Varakļānu novads 3 559
Mazsalacas novads 3 458
Neretas novads 3 441
Zilupes novads 3 355
Beverīnas novads 3 257
Ērgļu novads 3 190
Durbes novads 3 047
Aknīstes novads 2 970
Ciblas novads 2 868
Pāvilostas novads 2 847
Cesvaines novads 2 800
Vaiņodes novads 2 609
Lubānas novads 2 534
Jaunpils novads 2 448
Jaunpiebalgas nov. 2 383
Rugāju novads 2 362
Sējas novads 2 288
Vārkavas novads 2 114
Naukšēnu novads 1 989
Rucavas novads 1 811
Mērsraga novads 1 638
Alsungas novads 1 470
Baltinavas novads 1 178
Valstī kopā 2 067 887
Avots: nra.lv
Saistītie raksti
