Administratīvās apgabaltiesas lēmums atcelt pērn akceptētos elektroenerģijas tarifus nebūt nenozīmē, ka iedzīvotāji tūlīt var doties uz Latvenergo filiālēm pēc pārmaksātās naudas vai savās kvītīs aprēķināt mazākas summas.
Tautas iniciētās tiesvedības rezultāts var izrādīties gluži pretējs cerētajam, jo uzņēmums lēmumu traktē sev par labu. Proti, ja tiesa pateikusi, ka nevar būt vienlaikus divi dažādi tarifi, spēkā ir atstājams augstākais. Tātad tām mājsaimniecībām, kas izmantojušas starta tarifu, teorētiski būtu jāatmaksā uzņēmuma piešķirtā atlaide. Uzņēmums tagad apņēmies pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, un nākamajam, atšķirībā no pašlaik pieņemtā, jau būs pavisam konkrētas sekas.
Tiesa liek maksāt vairāk?
Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss norāda uz saņemtā sprieduma pretrunīgumu: «Ja lēmums stāsies spēkā, nav skaidrs, vai mums kaut kas jāatmaksā, vai jāprasa kaut ko piemaksāt.» Tātad te paveras darba lauks juristiem pareizā traktējuma meklēšanai. Uzņēmums jau parēķinājis, cik izmaksātu tam neizdevīgākā tiesas lēmuma interpretācija. Ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 2011. gada februārī būtu noraidījusi iesniegtos aprēķinus, Latvenergo kasē nebūtu nonākuši apmēram 45 miljoni latu. Kur nauda palikusi, pašlaik precīzi neesot iespējams pateikt – daļa iztērēta investīcijās, daļa izmaksāta dividendēs īpašniekam, tātad ieripojusi valsts budžeta katlā. U. Bariss uzskata, ka tās atmaksāšana iedzīvotājiem nebūtu samērīgs risinājums, jo vecais tarifs neatbilst reālajām izmaksām. Noprotams, ka tam piekritusi arī tiesa. Kā Neatkarīgā vakar jau rakstīja, tiesas ieskatā atšķirība Starta un Pamata tarifā ir pretrunā principam, ka tarifiem jāatbilst ekonomiski pamatotām izmaksām un jānodrošina uzņēmuma rentabilitāte. Pēc būtības šāds formulējums ļauj secināt, ka par elektrību jāmaksā vēl vairāk un nekādas atlaides, pat nodēvējot tās par starta tarifu, iedzīvotājiem nav piešķiramas.
SPRK samulsusi
Teorētiski pieļaujot, ka nākamās instances spriedums varētu būt uzņēmumam saprotamāk formulēts un paģērētu atgriešanos pie vecajiem tarifiem, nekādi ilgie lētas elektrības prieki iedzīvotājus nesagaidītu. Latvenergo šādā gadījumā nekavējoties vērsīsies SPRK ar tarifu paaugstināšanas piedāvājumu. Šo U. Barisa solījumu apstiprina arī energokompānijas vadītājs Āris Žīgurs. Viņš piebilst: «Vakardienas tiesas lēmums mūs pārsteidza nesagatavotus.» Tomēr nepilnas diennakts laikā energokompānijas juristi paguva izburties cauri 39 lappušu biezajam spriedumam, lai uzņēmums spētu formulēt viedokli. SPRK ierēdņiem šai darbā veicās lēnāk – paziņojums gaidāms kaut kad šajās dienās. Arī SPRK pārstāve Daiga Reihmane par iemeslu, kādēļ tāda kavēšanās, norāda uz tiesas lēmuma pretrunīgumu: «Izskatās, ka tiesas ieskatā tarifiem jābūt pat vēl lielākiem.» Turklāt juridiski lietu vēl sarežģītāku padara fakts, ka tiesas atceltais SPRK lēmums nevis apstiprināja tagadējos tarifus, bet gan atcēla vēl iepriekšējos.
Tarifs – kases aizbāšanai
Neoficiāli tiek pieļauts, ka arī regulators varētu pārsūdzēt Administratīvās apgabaltiesas lēmumu. Sociologs Aldis Pauliņš šādu iespējamību ilustrē ar sarkastisku analoģiju: «Tikpat labi tiesībsargs varētu pārsūdzēt spriedumu, kurā uzvarējis cilvēks ar īpašām vajadzībām.» Regulatoram jāstāv patērētāju, nevis monopolista interešu sardzē. A. Pauliņš bija viens no pirmajiem, kurš tiesā apstrīdēja SPRK lēmumu un jaunos tarifus. Labvēlīgais spriedums viņa skatījumā parāda, ka tarifu celšana bija «politisks lēmums valsts kases aizbāšanai», nevis ar izmaksām objektīvi pamatota nepieciešamība. Un ne velti premjers Valdis Dombrovskis jau paudis bažas – ja šis tiesas lēmums paliks spēkā, tas var veicināt daudzu citu līdzīgu prasību nonākšanu tiesā.
SPRK Latvenergo sacerētos skaitļus tikai saskaitīja. Informācija tika slēpta ar termina komercnoslēpums palīdzību: «Pirms gada Latvenergo varēja piestādīt jebkādus ciparus, regulators tos vienkārši nepārbaudīja.» Bet prasītājiem nākamajā tiesu instancē būs ko jautāt uzņēmumam. Piemēram, kāpēc tarifos tiek iekļauts atbalsts zaļajai enerģijai un – vai tajos drīkst ierēķināt, bet atsevišķi neuzrādīt arī investīcijas. Cenu, ko maksājam savos rēķinos, veido daudzi mīklaini komponenti.
Paredzams, ka lietas turpinājums izvērsīsies vēl sarežģītāks. To prognozē visas tiesvedībā iesaistītās puses. Taču, kā uzsver Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss, iedzīvotāji nedrīkst aizmirst, ka apstrīdētie tarifi joprojām ir spēkā. Tātad – jāmaksā!
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
