Ilgu laiku novārtā atstātajam Latgales reģionam tuvākajos divos gados solītas milzīgas investīcijas uzņēmējdarbības veicināšanai, infrastruktūras sakārtošanai u.tml.
Valdība vakar atbalstīja jauno Latgales reģiona rīcības plānu. Lai gan sešu gadu laikā Latgale no Eiropas Savienības fondiem ir saņēmusi vairāk nekā 232 miljonus latu, šis reģions joprojām uzskatāms par ekonomiski degradētu teritoriju, kurā samilzušas gan etniskās, gan sociālās problēmas. Kopš 2000. gada Latgales iedzīvotāju skaits samazinājies par 21%. Latgalē ir Latvijā augstākais bezdarba līmenis, novadā praktiski neveidojas jauni uzņēmumi un pastāv ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars. Latgales reģionā darbinieku mēneša ienākumi ir par 1,5 reizēm zemāki nekā Rīgas reģiona strādniekiem un vidēji par 100 latiem mazāki nekā vidēji Latvijā. Latgalē ir arī zemākie rādītāji investīciju piesaistē, novadā ir zema jauniešu motivācija iegūt izglītību. Pēc februārī notikušā protesta balsojuma, kurā Latgale pārliecinoši atbalstīja divvalodību, Ministru prezidents beidzot Latgales problēmas pasludināja par vienu no valsts prioritātēm, un tagad īpaša rīcības grupa ir sagatavojusi virkni pasākumu nākamajiem diviem gadiem par kopējo summu 53 miljoni latu.
Viens no būtiskākajiem aspektiem, ko valsts mēģinās uzlabot Latgales reģionā, būs uzņēmējdarbības veicināšana. Tiek piedāvāts ieguldīt milzīgas summas, lai jau no pirmajām klasēm mācītu bērniem uzņēmējdarbības prasmes, motivētu vidusskolēnus meklēt inovatīvas biznesa idejas, kā arī sniegtu potenciālajiem firmu dibinātājiem informāciju par dažādiem atbalsta mehānismiem. Rīcības plānā iekļauts arī aicinājums izveidot mikroaizdevumu fondu Latgales uzņēmējiem, kā arī izveidot Latgales vēstniecību Rīgā. Līdztekus tam tiek meklēti arī mazāk tradicionāli risinājumi, piemēram, piedāvāt jaunajiem speciālistiem dzīvojamo platību. Tikmēr par Latgales specifiku tiek definēts fakts, ka reģiona iedzīvotājiem ir savdabīgi priekšstati par valsts lomu ekonomikā, kas saistīts gan ar padomju sentimentu, gan tuvāko kaimiņvalstu praksi. Atbilstoši šai reģiona īpatnībai tiek rosināts ļaut Latgales pašvaldībām dibināt savus uzņēmumus, jo tas atbilstu vietējo iedzīvotāju gaidām. Eksperti arī piedāvā veidot Latgali kā brīvo ekonomisko zonu vai piešķirt dažādus nodokļu atvieglojumus Latgalē strādājošajiem. Viens no vērienīgākajiem priekšlikumiem paredz sniegt atbalstu reģiona uzņēmējiem 18 miljonu latu apmērā jaunu mikrouzņēmumu radīšanai vai esošās darbības papašināšanai, līdztekus samazinot prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju projektiem zem 35 000 latu.
Jāpiebilst, ka vakar valdība akceptēja arī izmaiņas šā gada valsts budžetā, par 4,22 miljoniem latu palielinot finansējumu autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai Latgalē. Par piešķirtajiem līdzekļiem Latgales reģionā varēs veikt avārijas stāvoklī esošo valsts autoceļu seguma uzturēšanu vismaz trīs gadus 100,72 kilometru kopgarumā.
***
Viedoklis
Biedrības Latgolys Saeima valdes priekšsēdētājs Andris Slišāns Neatkarīgajai atzina, ka Latgales iedzīvotāji tik tiešām esot kūtri un neuzņēmīgi, tādēļ viņu motivēšana dibināt uzņēmumus varētu būt viena no atslēgām reģiona atdzimšanai. Semināru un apmācību organizēšana, pēc viņa domām, nespēs sniegt vēlamo rezultātu. «Daudz efektīgāk būtu ar nodokļu atlaidēm un līdzīgiem mehānismiem pabalstīt jau esošos uzņēmumus. Ja uzplauks jau strādājošais bizness, tad viņu labais piemērs būs stimuls sarosīties arī pārējiem,» komentēja eksperts. Pēc viņa domām, ļoti atbalstāma ideja esot arī par dzīvesvietas piedāvāšanu jaunajiem speciālistiem, kuri paliek strādāt Latgalē.
***
Svarīgākie pasākumi Izpildes termiņi Finansējums
Organizēt uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumus Latgales reģionā, piesaistot uzņēmējdarbības veicināšanas speciālistu, stiprinot reģiona augstskolu lomu 2013.–2014. 70 000 LVL
Izstrādāt vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai, tām kļūstot par daudzfunkcionāliem centriem 2013. Esošo līdzekļu ietvaros
Sagatavot reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus 2013. 44 276 LVL
Latgales reģiona aktivitāšu atspoguļošanai veidot informatīvos sižetus, diskusiju raidījumus, raidījumus par Latgales reģiona problēmām u.tml. 31.12.2012. 5 931 LVL
Organizēt jauniešu mācības, palīdzot biznesa ideju formulēšanā 2012 19 234 LVL
Organizēt pieaugušo neformālās izglītības programmas, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar viszemāko izglītības līmeni ar pamatprasmēm 2013. 2 milj. LVL
Pilnveidot izglītības saturu bērniem vecumā no 7 līdz 11 gadiem, integrējot uzņēmējdarbības prasmes Esošo līdzekļu ietvaros
Izveidot Latgales vēstniecību Rīgā 2012.–2013. 70 000 LVL
Izstrādāt alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas plānu 1.11.2012. Esošo līdzekļu ietvaros
Paplašināt bezdarbnieku iespējas iesaistīties tirgū (apmācība, subsidētās darba vietas u.tml.) 2012.–2014. 4,71 milj. LVL
(pagaidu sabiedriskajiem darbiem ~2,8 milj., bezdarbnieku apmācība – 1,5 milj. u.c.
Paredzēt studiju un studējošo kredīta dzēšanas nosacījumus 2013. Esošo līdzekļu ietvaros
Piedāvāt jaunajiem speciālistiem dzīvojamo platību 2012.–2013. Esošo līdzekļu ietvaros
Piesaistīt finansējumu atbalsta programmai ražošanas telpu rekonstrukcijai vai izveidei 30.06.2012. 6,2 milj. LVL
Papildu atbalsts Latgales pašvaldībām infrastruktūras sakārtošanai (ražošanas teritorijām pieguloši ceļi un komunikācijas u.tml.) 2012.–2013. 8,9 milj. LVL
Izveidot mikroaizdevumu fondu 2012.–2013. 3,5 milj. LVL
Atjaunot ceļu infrastruktūru, uzklājot melno ceļa segumu 31.10.2012. 3,73 milj. LVL
Sniegt atbalstu uzņēmējiem jaunu mikrouzņēmumu radīšanai vai esošās saimnieciskās darbības paplašināšanai 2012.–2013. 18 milj. LVL
Organizēt reģionālos konkursus inovatīvo biznesa ideju atbalstam 2013.–2014. 52 385 LVL
Organizēt apmācību seminārus pašvaldību speciālistiem teritoriju ekonomiskās aktivitātes palielināšanai, t.sk. investoru piesaistei 2013.–2014. 81 547 LVL
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
