Pirms nedaudz vairāk kā gada, Krievija paziņoja par pārtikas embargo Rietumvalstīm, tādējādi atriebjoties par virkni ASV un Eiropas Savienības (ES) sankcijām par Maskavu sakarā ar tās lomu Ukrainas konfliktā.
Neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, Krievijai nav pilnībā izdevies aizstāt importa pārtikas produktus, kas aizliegti saskaņā ar embargo, lai gan sākotnējais plāns bija veicināt importu no Dienvidamerikas un Āzijas. Gada pirmajos astoņos mēnešos pārtikas imports samazinājās par vairāk nekā 29 procentiem un importam skaitļiem aizvien ir tendence samazināties.
Neraugoties uz to, saskaņā ar statistiku, dažas citas valstis ir guvušas labumu no Krievijas pārtikas embargo, tai skaitā, Pakistāna, Baltkrievija, Serbija un Čīle. Tomēr no šīm valstīm visvairāk jāizceļ Balkrievija, kas kļuvusi par svarīgāko produktu piegādātāju.
Baltkrievija - galvenais kivi piegādātājs
Gada pirmajos piecos mēnešos Minska eksportēja 916,400 tonnas pārtikas produktu, kuru piegāde no noteiktām valstīm, ir aizliegta, salīdzinot ar 568,300 tonnas tajā pašā periodā pagājušajā gadā.
Pašlaik Baltkrievija ir galvenais kivi piegādātājs uz Krievijas tirgu. Kaut arī augļi nav audzēti Austrumeiropas valstī, kivi eksports pieaudzis par 151%. Jāatzīmē, ka Baltkrievija ir kļuvusi par ievērojami lielāko spēlētāju Krievijas tirgū. Ābolu eksports pieaudzis par 96%, un citrusu par 60%. Neskatoties uz ievērojamiem izaugsmes rādītājiem, Krievija norāda, ka tai nav sūdzības par Baltkrieviju.
Sadarbību ar Krieviju pastiprina arī Brazīlija
Tāpat arī Brazīlija izrāda interesi Krievijas tirgu. Pašlaik Brazīlija, kas pirms gada tika raksturota kā “kā galvenais ieguvējs” Krievijas pārtikas sankcijām, nav nodzīvojis līdz šīs cerībām. Neskatoties uz pagājušā gada vienošanos par piena piegādēm un mājputnu piegādēm, Brazīlijas eksportu uz Krieviju ir ne tikai izdevies palielināt, bet gada pirmajos piecos mēnešos 2015. gadā pat pazemināt, līdz 164,000 tonnām no 167,700 tonnām 2014. gada janvārī-maijā.
Neskatoties uz šo "neveiksmi", Brazīlija apņēmusies pastiprināt sadarbību ar Krieviju un abas valstis vienojušās stiprināt divpusējās saiknes zivsaimniecībā un akvakultūras nozarē.
“Krievija galvenokārt eksportē mencu un heku, un mēs vēlamies to mainīt, jo īpaši palielinot garneļu eksportu, par kuru viņi izrāda interesi,” norādīja Brazīlijas zivsaimniecības un akvakultūras ministrs Helders Barbalho.
Savukārt Krievijas nodomi paredz palielināt uz Brazīliju ne tikai zivju eksportu, it īpaši foreļu, bet arī kviešu piegādes.
Moldova atsāk eksportu
Durvis atvērtas arī Moldovas augļiem pēc tam, kad Krievijas fitosanitārais dienests atcēlusi boikotu Moldovas uzņēmumiem. Vēl 46 uzņēmumi ieguvi atļauju 21. septembrī eksportēt augļus uz Krieviju.
“Krievija varētu atļaut atsākt ķiršu, plūmju un aprikožu importu no Moldovas,” pēc sarunām ar Moldovas pārtikas aģentūras pārstāvjiem pērn ziņoja Krievijas Federālais veterinārais un fitosanitārais uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor”.
Pēc Moldovas puses pieprasījuma, kura izteikusi vēlmi atsākt augļu, tai skaitā ķiršu, plūmju un aprikožu, importu uz Krievijas tirgu, noteikts, ka Maskava atļaus valstij atsākt eksportu pēc Krievijas ekspertu pārbaudēm.
Turcija un Tunisija saskata jaunas iespējas
Arī Turcijas augļu un dārzeņu pieprasījums uz Krieviju ir pieaudzis, galvenokārt, valsts izvēlas importēt ābolus un citrusaugļus. Savukārt Tunisija saskata iespējas eksportēt kartupeļus, augļus un citu produkciju, abas valstis apspriež sadarbības iespējas.
Ukraina importēs kāpostus
Saskaņā ar publiskoto informācija, arī Ukraina drīz sāks importēt uz Krieviju, šoreiz kāpostus. Kāpostu cenas Polijā un Ukrainā sasniedz rekordaugstu vērtību, savukārt Krievijā cenas ir uz pusi.
Neraugoties uz valstu interesi, Krievijai ir šādas tādas problēmas, piemēram, tai nav pietiekami augstas kvalitātes glabātavas, lai varētu izveidot ziemas krājumus no iekšzemes ražas. Cenu radītāji ietekmē arī valūtas kursu. Vairums ekspertu gan uzskata, ka Krievija ir pašpietiekama, kas nozīmē, ka pārtikas embargo to nav ietekmējis.
Jau vēstīts, ka atbildot uz Rietumvalstu sankcijām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šogad parakstījis dekrētu, kas paredz pagarināt pārtikas embargo līdz 2016. gada 5. augustam, tādējādi ierobežojot liellopu gaļas, cūkgaļas, putnu gaļas, piena un zivju produktu, augļu un dārzeņu importu no Rietumvalstīm.
