Kurzemes piensaimnieki kūtri piesakās Eiropas Savienības (ES) atbalstam par ražošanas samazināšanu un dara to nelabprāt, Latvijas Radio atklāj laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude.
Kā atklāj Plaude, zemnieki nelabprāt piesakās ES atbalstam par ražošanas samazināšanu, skaidrojot, ka ražotāju skepsei Ziemeļkurzemē ir vairāki cēloņi. Pirmkārt, lielajām zemnieku saimniecībām šis piedāvājums nav izdevīgs, lai arī Eiropas Komisija tām vēlējušies maksāt visvairāk.
Daļai zemnieku ir kredītsaistības, kas ir uzņemtas tieši pretēju mērķu dēļ – proti, ražošanas palielināšanai.
Ražošanas pārtraukšana nav droša arī tādēļ, ka Igaunijā un Lietuvā ir augušas piena iepirkuma cenas. Lai arī šīs runas nav drošas, tomēr tās ir raisījušas zemniekos cerību, ka tie varbūt ir pirmie pārmaiņu vēstneši.
Jau vēstīts, ka no 15.septembra piena ražotāji varēja pieteikties Eiropas Komisijas piešķirtam atbalsta pasākumam – Eiropas Savienības atbalstam piena ražotājiem par piena ražošanas samazināšanu. Piešķirtais atbalsts piena ražotājiem tiks izmaksāts 2017.gada sākumā.
Atbalstam varēja pieteikties lauksaimnieki, kas 2016.gada jūlijā ir nodevuši pienu pārstrādei. Atbalsts ir paredzēts piena ražotājiem par piena piegādes samazināšanu 3 mēnešu periodā, salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Atbalsts paredzēt 140 eiro apmērā par piena tonnu. Atbalstu varēs saņemt arī tie piena ražotāji, kas jau no šā gada sākuma ir samazinājuši ražošanas apjomu.
Šodien ir pēdējā diena, kad zemnieki var pieteikties šo kompensāciju otrajā kārtā.
