Cerot uz ražotāju pretimnākšanu, Latvijas Iekšlietu ministrija rēķinās, ka 29. septembra rītā, kad tiks pārtraukts līgums ar fotoradaru piegādātāju, mērierīces tomēr netiks izslēgtas.
Tiesa, ja tas tā tomēr notiktu, ātrajiem braucējiem tomēr nav pamata priecāties, jo ielās pastiprinātā režīmā izies Ceļu policija, kas ne vien fiksēs ātruma pārkāpumu, kā to darījuši fotoradari, bet arī piešķirs soda punktus.
To intervijā portālam nra.lv apliecināja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Nozares vadītājs atzina, ka tas, vai fotoradari strādās arī pēc 29. septembra, lielā mērā būs atkarīgs no Vācijas ražotāja labās gribas. Latvijas valsts ar ražotājiem mēģinās vienoties divu mēnešu laikā, savukārt pārejas periodā uz Latvijas ceļiem pastiprinātā režīmā strādās Ceļu policija. Tiesa, ministrs neslēpa, ka, pat vienojoties ar fotoradaru izgatavotāju, pagaidām uz Latvijas ceļiem nonāks ne vairāk kā 57 mērierīces jeb tieši tik, cik to šobrīd ir paguvis uzstādīt uzņēmums Vitronic Baltica un partneri (tagad VTraffic) – 27 stacionārie un 30 pārvietojamo radaru. Jāatgādina, ka sākotnēji Iekšlietu ministrija vēlējās, lai pārgalvīgos braucējus uz Latvijas ceļiem kontrolētu 160 mērierīču, taču Vitronic Baltica neizdarības dēļ ambiciozais plāns tika izpildīts tikai par trešdaļu. Vaicāts par to, kādēļ valsts no Vācijas ražotāja vēlas atpirkt tikai 57 ierīces, nevis visus 160 radarus, kā tika plānots sākotnēji, R. Kozlovskis uzsvēra, ka tik lielas naudas summas valsts makā nav, lai arī tā neesot astronomiska summa. Konkrēti skaitļi pagaidām netiek saukti, taču R. Kozlovskis apliecināja, ka tie neesot nedz desmit, nedz deviņi miljoni, bet gan daudz mazāki budžeta līdzekļi. Tajā pašā laikā iekšlietu struktūras vadītājs atgādināja, ka līdz ar fotoradaru iegādi valsts tēriņi nebeigšoties, jo turpmāk būšot jārūpējas arī par mērierīču pārvietošanu, apkopi un ikdienas darba nodrošināšanu. Ministrs pieļāva, ka, visticamāk, ar to nodarbosies Nodrošinājuma valsts aģentūra, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā.
Savukārt, lūgts komentēt, kāpēc ar izvirzīto uzdevumu nav ticis galā Vitronic Baltica, ministrs izteica minējumu par nepareizu biznesa plānu un pārāk optimistiskiem aprēķiniem. Viņaprāt, uzņēmums neesot kārtīgi parēķinājis, cik izmaksās fotoradaru ikdienas darba nodrošināšana, personāla algošana, apkope utt. Jāpiebilst, ka līdz šīs nedēļas vidum ātruma pārkāpējiem tika uzlikti sodi par kopējo summu aptuveni 4,4 miljoni, no kuriem 35% jeb ap 1,5 miljoni latu saskaņā ar līgumu pienācās Vitronic Baltica. R. Kozlovskis gan akcentēja, ka ar šo summu acīmredzot tomēr esot bijis par maz, jo citi pretendenti, kas startējuši konkursā par fotoradaru uzstādīšanu, esot prasījuši līdz pat 60% no iekasēto soda naudu apjoma. Tāpat R. Kozlovskis secina, ka epopeja ar fotoradariem esot uzrādījusi būtisku problēmu valsts iepirkumos, proti, ka lētākais piedāvājums ne vienmēr ir labākā izvēle. Viņaprāt, akli vēloties uzvarēt konkursā, uzņēmumi pārlieku dempingo, kas vēlāk viņiem liedz nodrošināt pienācīgu pasūtījuma izpildi.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
