Jēkabpils apkaimes novados no knišļu kodumiem aizvadītās nedēļas laikā bojā gājuši jau 11 liellopi, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), brīdinot, ka šogad mājlopu asinssūcēju insektu izplatībai izveidojušies labvēlīgie apstākļi – mitrais un siltais laiks – var pagarināt knišļu aktīvo periodu arī jūnijā. Vienīgais veids, kā lopu īpašniekiem ar minēto dabas untumu sadzīvot, ir modrības nezaudēšana un mājlopu aizsargāšana.
«Kuru katru brīdi knišļu mākoņi ganībās var palielināties atkal. Īpaši tas vērojams bezvējā pirms un pēc lietus. Viesītes novadā vien no knišļu kodumiem jau nobeigušies četri gaļas liellopi. Nepaspējām pat noreaģēt, cik ātri tas notika. Divi šķirnes buļļi tiek ārstēti un sāk jau ēst, šķiet, atveseļosies,» stāsta veterinārārste Tekla Gribuste. Ne visiem saimniekiem, protams, ir iespēja lopus diennakts knišļu aktivitātes laikā iedzīt kūtī. Daudziem ganības atrodas tālu vai lopi stāv laukā visu gadu.
Nevērīga attieksme
Trijiem Aknīstes novada Gārsenes pagasta saimniekiem knišļu uzbrukumu dēļ nācies zaudēt četras govis. Lauku attīstības speciāliste Aknīstes novadā Irēna Butkus Neatkarīgajai stāsta, ka divas no tām bija bioloģiskās saimniecības Liepkalni vienīgās gotiņas. Gan I. Butkus, gan veterinārārstes viedoklis ir tāds, ka savu lopu bojāejā vainīga pati saimniece. «Cilvēks ir mājās, gotiņas ganījušās 100 metru attālumā aiz kūts, un, vairākas reizes aizejot pie saviem lopiem, saimniece nav sapratusi, kas notiek, – kādēļ lopi ķēdē iet riņķī. Viņa domājusi, ka lopi grib dzert. Knišļus neesot pamanījusi. Kad ap desmitiem no rīta aizgājusi pārsiet, abas govis jau bijušas beigtas. Tā ir vispārēja nevērīga attieksme,» sašutusi Aknīstes lauku attīstības speciāliste. Viņa savu govi insektu aktivitātes laikā ar knišļus atvairošu līdzekli apstrādājot pirms katras laišanas ganos vai tad, kad pamana asinssūcēju mākoņus, nelaiž govi ārā vispār. I. Butkus sākusi apbraukt saimniecības ar lopiem, informējot par knišļu aktivitāti, kā arī brīdinot un iesakot, ko darīt, lai izvairītos no lopu zaudēšanas.
PVD Austrumzemgales pārvaldē informē – Aknīstes novadā vēl četrus knišļu uzbrukumos cietušos liellopus ārstē. Divi no tiem kādam saimniekam ir pēdējie. Savukārt Variešu pagastā kritis viens knišļu nomocīts dzīvnieks, bet vienu govi ārstē. Tāpat viena govs nobeigusies un viena tiek atveseļota Ābeļu pagastā.
Var skart arī citas vietas
PVD brīdina – lai gan visi minētie pirmie knišļu upuri reģistrēti Jēkabpils pusē, tie var skart arī citas vietas Latvijas novados, aicinot saimniekus būt modriem. Daloties savā pieredzē, veterinārārste T. Gribuste iesaka, izlaižot ganos lopus, rūpīgi tos uzmanīt. Knišļu atbaidīšanai mēdz lietot ne vien veterinārajā aptiekā iegādājamus līdzekļus, bet arī pašu sagatavotus, kā rapšu eļļas un ķiploku sajaukumu, ķiploku eļļu, krustnagliņu novārījumu un citus.
Ganībās mājdzīvniekus apdraud dažādi asinssūcēji kukaiņi, kas sagādā dzīvniekiem sāpes, stresu un nereti arī nopietnus draudus to veselībai un dzīvībai, tādēļ knišļu aktīvajā periodā maijā un jūnijā dzīvniekus ganībās vajadzētu laist dienas vidū un pa nakti līdz saules lēktam. Ja novērojama knišļu masveida savairošanās, nevajadzētu dzīvniekus laist ārā vispār.
Jālieto līdzekļi atbaidīšanai
PVD sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere atgādina, ka pirms izlaišanas ganībās dzīvnieki jāapstrādā ar līdzekļiem, kas paredzēti kaitēkļu atbaidīšanai. Taču pirms to iegādes jākonsultējas ar veterinārārstu, jo līdzekļu sastāvā var būt vielas, kuru lietošana produktīvajiem dzīvniekiem ir aizliegta. Asinssūcēji kukaiņi vislabprātāk kož ķermeņa daļās, uz kurām ir maz apmatojuma – tesmenī, tāpēc ieteicams iegādāties ziedes, ar kurām ārstē tesmeņa iekaisumus. I. Meistere skaidro, ka knišļi, sūcot asinis, ar siekalām brūcē ievada toksīnu, no kā rodas iekaisums, paaugstinās temperatūra un var rasties tūska. Ja dzīvnieki saņem pārāk lielu toksīna devu, nāve var iestāties tūskas vai sirds vājuma dēļ. Ja dzīvnieki ir sakosti, tie jāved (vēlams transportēt, nevis dzīt) uz novietni vai zem nojumes un nekavējoties jāizsauc veterinārārsts. Tāpat jāparūpējas, lai dzīvnieki nepārkarst. Parasti tas notiek, atrodoties atklātās ganībās, bezvējā, kā arī transportēšanas laikā.
Pēc PVD datiem, vispostošākie knišļu masveida uzbrukumi mājdzīvniekiem Latvijā pēdējo gadu laikā notika 2005. gadā, kad Jēkabpils pusē tika zaudēti ap 30 liellopi. Atašienes pagastā vien insektu kodumu dēļ togad krituši apmēram divi desmiti lopu.
Avots: nra.lv /Daiga Kalniņa
