Kopš šodienas stājas spēkā Polijas valdības aizliegums audzēt valstī ģenētiski modificētās (ĢM) kukurūzas un kartupeļu šķirnes. Pērn lielākā Lietuvas piensaimnieku kompānija Agrokoncern atteicās no ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturošas lopbarības.
Savukārt Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka nolēmusi līdz sava pilnvaru termiņa beigām 2014. gada rudenī iesaldēt atļauju došanas procesu ĢM lauksaimniecības kultūru audzēšanai Eiropas Savienībā (ES). Arī Latvijā 101 no 110 novadu pašvaldībām noteikušas aizliegumu audzēt ĢM augus, bet tas nenozīmē, ka jau tagad neēdam Frankenšteina pārtiku. To pašu gaļu, piemēram.
Polija ir aizliegusi audzēt skandalozākos ĢM produktus – ASV biotehnoloģiju korporācijas Monsanto kukurūzas šķirni MON810 un Vācijā bāzētā ķīmijas koncerna BASF izveidoto kartupeļu šķirni Amflora. Nevalstiskā organizācija Latvijas Zemes draugi informē, ka kukurūzu MON810 audzē vien nedaudzās ES dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, Čehijā, Portugālē, Slovākijā un Rumānijā. Tomēr ĢM produktus mēs patērējam jau tagad, jo lopbarības ražotāji Latvijā piedāvā tikai tādu kombinēto spēkbarību, kas satur ĢMO. Tāpēc jau vairāk nekā 10 gadus vietējās vistas, cūkas un liellopi tiek baroti ar ĢM soju un kukurūzu, un šobrīd Latvijas dzīvnieku audzētāji atrodas ĢM lopbarības atkarībā, norāda Latvijas Zemes draugi.
Vai tas var ietekmēt cilvēka veselību? Par šo jautājumu ĢMO pretinieki un atbalstītāji lauž šķēpus ne vienu gadu vien. Bet pagaidām vienīgajā publicētajā eksperimentā ar cilvēku un ĢM pārtiku tika atklāts, ka ĢM sojā ievietotais ģenētiskais materiāls nokļūst baktērijās, kas dzīvo cilvēka zarnās, un turpina funkcionēt, Latvijas Zemes draugi atsaucas uz 2004. gadā veikto pētījumu.
Nupat izskanējusi informācija par vēl kādu pētījumu. ĢMO drošības starptautiskajās standartpārbaudēs kaut kā paslīdējis garām vīrusa gēns, kas var būt toksisks cilvēkam. Taču Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde savā pētījumā šo gēnu konstatējusi 54 no 86 ĢM augiem, ko ASV atļauts audzēt un izmantot barībai gaļas un piena lopiem un mājputniem olu ražošanā. Vīrusa gēns cilvēkiem varētu izraisīt kaitīgu olbaltumvielu veidošanos, bet augus padarīt neizturīgākus pret kaitēkļiem. Atklāts, ka šā vīrusa gēnu satur ĢM kukurūza un soja, kas pasaulē tiek plaši izmantotas gan pārtikā, gan lopbarībā. Latvijā 2011. gadā tika importēts 145 000 tonnu ĢM sojas un ĢM kukurūzas 45–55 miljonu latu vērtībā.
Jāatceras, ka arī nezāļu apkarošana tiek padarīta par biotehnoloģiju kompāniju biznesu. Piemēram, herbicīdu raundapu ražo firma Monsanto, kas ir izveidojusi pret raundapu izturīgus ĢM kultūraugus. Herbicīds nonāvē nezāles, bet nekaitē kultūraugam. Šobrīd no ĢM kultūraugiem 70% ir ar raundapa nejutību. Te vietā būtu jautājums, vai nezāļu apkarošanai tikpat efektīvi var izmantot citus līdzekļus vai tikai Monsanto ražojumu?
Pagājušā gada novembrī EK apsvēra iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim ES neatļautām ĢM lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Tomēr lauksaimnieku spiediena dēļ EK nolēma noteikt pagaidu veto ĢMO un pieļauj, ka varētu sākties dalībvalstu diskusijas par ĢM kultūraugu audzēšanu.
***
ES jau 50 reģioni, kā arī Šveice ir atteikušies no ģenētiski modificētus organismus saturošas dzīvnieku barības.
Deviņas ES dalībvalstis – Austrija, Bulgārija, Francija, Grieķija, Luksemburga, Polija, Ungārija, Itālija un Vācija – savos likumos ir ietvērušas normas, kas ļauj tām bloķēt ģenētiski modificēto lauksaimniecības kultūru audzēšanu savā teritorijā.
Zviedrijā, Norvēģijā un Austrijā dzīvnieku barībā netiek izmantota ĢM soja un kukurūza.
Kopējā ĢM kultūraugu platība Eiropas valstīs pēdējos trīs gadus ir samazinājusies.
*
NO ĢMO BRĪVIE REĢIONI
Valsts Gads Aizlieguma/ierobežojuma veids
Austrija 1999 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirņu kultivēšanai
2010 Aizliegums ĢM kartupeļu šķirnes kultivēšanai
Grieķija 2005 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirnes kultivēšanai
Polija 2005 Vispārējais aizliegums ĢM kultūraugu sēklu izplatīšanai
2013 Aizliegums ĢM kukurūzas un kartupeļu šķirņu kultivēšanai
Itālija 2006 Vispārējs aizliegums visiem ĢM kultūraugiem
Ungārija 2006 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirnes kultivēšanai
2010 Aizliegums ĢM kartupeļu šķirnes kultivēšanai
Francija 2008 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirnes kultivēšanai
Luksemburga 2009 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirnes kultivēšanai
2010 Aizliegums ĢM kartupeļu šķirnes kultivēšanai
Vācija 2009 Aizliegums ĢM kukurūzas šķirnes kultivēšanai
Bulgārija 2010 Aizliegums audzēt ĢMO dabas aizsargājamajās teritorijās
Avots: Latvijas Zemes draugi, Neatkarīgā
Avots: nra.lv /Antra Gabre
