Jūrmalas centrā, Jomas ielas pašā galā, plānots uzbūvēt pareizticīgo baznīcu. Pret dievnama atrašanos šajā vietā iebilst tikai nedaudzi jūrmalnieki, bet par ēkas arhitektonisko risinājumu ir krietni vairāk pretenziju.
Galvenā – pret baznīcas 38 metrus augsto torni, kas sliesies pāri visam kvartālam, lai gan pilsētas apbūves noteikumi atļauj šajā rajonā celt ne lielākas ēkas par 12 metriem.
Pareizticīgo baznīca Turaidas ielā 11 savulaik jau bija – 19. gadsimta beigās te tika uzcelta koka ēka, kas labi iekļāvās tā laika pilsētas apbūvē. Nojauca dievnamu 1962. gadā, un pēc tam šajā vietā uzbūvēja koka kioskus, kur bija izstāžu zāle un suvenīru tirgotava, bet vēl vēlāk tur izvietojās antīko spēkratu muzejs. Visas ēkas piederēja pašvaldībai, un līdz pat 2011. gadam Jūrmalas dome vilcinājās tās pārdot, bija pat ideja atstāt pašvaldības īpašumā zemes gabalu un kioskus, kas atradās tuvāk Turaidas ielai. «Sākotnēji baznīcas pārstāvji piekrita sadalīt šo zemes gabalu divās daļās, un viens no tiem paliktu pašvaldības īpašumā. Bet tad nomainījās domes priekšsēdētājs, un baznīcas vadība gribēja savā īpašumā visu. Atradās dzirdīgas ausis, un galu galā 2011. gadā atklātā izsolē (pirmpirkuma tiesības bija Latvijas Pareizticīgo baznīcai) tika pārdotas visas ēkas – diemžēl par ļoti zemu cenu – 25 500 latiem,» skaidro Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis, kas tolaik, kad notika darījums, bija domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos. Savukārt blakus baznīcai esot iecere celt konferenču centru, taču bažas radot tas, ka «šā projekta aizstāvis ir Jūrmalas uzņēmējs Aleksandrs Bašarins». Līdz šim viņa kūrētie projekti sākotnēji tiekot pasniegti kā sabiedriskās nozīmes objekti, bet ar laiku pārvēršoties par daudzdzīvokļu mājām. Par baznīcas arhitektonisko veidolu M. Dzenītis vien skopi piebilst: «Jācer, ka tā būs skaista.»
Jūrmalas galvenais arhitekts Andris Bērziņš par to nešaubās un uzskata, ka baznīca labi iederēsies šajā vietā. Viņš ir pārliecināts, ka arī tornis iekļausies ainavā, jo «ir novietots uz Jomas ielas ass, veiksmīgi papildinot un noslēdzot Jomas ielas pilsētbūvniecisko perspektīvu». To, ka projekts ir vietā un laikā, pierādot arī sabiedriskā aptauja – līdz pagājušās nedēļas beigām par to izteikušies 4000 iedzīvotāju, vien četri bijuši pret (kad Kauguros plānoja celt katoļu baznīcu, atbalstītāju bijis daudz mazāk).
Ne tik sajūsmināts par projektu ir Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvis, mākslas zinātnieks Rihards Pētersons: «Pat cariskās Krievijas laikā dievnams bija neliels, ieturēts koka arhitektūras stilā – līdzīgi kā Ķemeru pareizticīgo baznīca. Pret tādu nebūtu nekādu pretenziju. Bet šajā projektā uz gigantiskā torņa fona pārējie nami, tajā skaitā Dzintaru koncertzāle, izskatīsies kā punduri. Galu galā šī ir Jūrmalas centrālā iela, un tādā veidolā baznīca kļūs par tās centrālo objektu.» Viņu mulsinot tas, ka baznīcas pārstāvji sabiedriskās apspriešanas laikā rīkotajā sanāksmē pauduši: baznīcu būvēt rosinājusi Jūrmalas dome. «Arī pilsētas galvenais arhitekts A. Bērziņš, lai gan viņam vajadzēja būt neitrālam, tik dedzīgi oponēja man un aizstāvēja šo objektu, ka radās šaubas, vai tikai viņš pats nav iesaistījies projektā,» teic JAB pārstāvis, piebilstot, ka viņu arī nepārliecinot fotosimulācija, kas rādot, cik iederīga ainavā būs šī ēka. Viņa pieredze liecina, ka dabā viss izskatās pavisam citādi. Dīvaini esot arī argumenti, ka Dubultu luterāņu baznīcas tornis esot vēl augstāks, lai gan tā rajona apbūvei ir pavisam cits mērogs un konteksts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
