Edgars Džeriņš, kurš plašāku atpazīstamību guvis ar veiksmīgiem tiesas procesiem autovadītāju labā, uz gadu būs izslēgts no sabiedriskās un profesionālās dzīves aprites. 2. jūlijā viņam jādodas cietumā. Bez aktīvā jurista klātbūtnes, domājams, noplaks arī cīņa pret fotoradaru nekorekto ieviešanu Latvijā.
«Ar šo spriedumu man piesprieda brīvības atņemšanu uz vienu gadu par kukuļa piesavināšanos un uzkūdīšanu dot kukuli. Kaut nekad dzīvē pat ceļu policistam neesmu iedevis piecīti, spriedums ir stājies spēkā un tas ir jāpilda.» Tā vēstulē Neatkarīgajai raksta E. Džeriņš.
Formāli konkrētajai lietai ar ceļu satiksmes dalībnieku un to uzraugu attiecībām nav saistības. Jurists konsultējis, kā iekārtot divus vecīšus pansionātā. Tur arī figurējis 1100 latu maksājums, ko apsūdzības puse traktē kā pašvaldības amatpersonām domātu, bet kabatā iebāztu kukuli, savukārt aizstāvība – kā cenu par sniegtajiem juridiskajiem pakalpojumiem, tikai pienācīgi neiegrāmatotiem. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs E. Džeriņu aizturēja 2006. gadā. Trūcīgo pierādījumu dēļ viņš netika arestēts. Lieta tika muļļāta sešus gadus. Kukuļa adresāts tā arī nav noskaidrots. Kad Centra rajona prokuratūra nesaskatīja pamatojumu lietas nodošanai tiesā, tā tika pārspēlēta Ziemeļu rajonam. Tagad ir izietas visas nacionālās instances. Pagājušajā nedēļā arī Augstākās tiesas Senāts atzina E. Džeriņu par vainīgu. Pieteikumu Eiropas Cilvēktiesību tiesai jurists gatavos cietuma kamerā. «Protams, neviens nevar kompensēt brīvības atņemšanu, pat tad, ja kaut kad pēc daudziem gadiem tiks atzīts šis pārkāpums.» Jurists uzskata, ka rupji pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu, objektīvu tiesu. Par pamatu notiesāšanai atzītas viena liecinieka – Gunta Gardas liecības, kas turklāt vairākkārt mainītas. Stāsta īsā fabula ir šāda: G. Garda no pensionāru pāra, piesolot 1300 latus un iekārtošanu pansionātā, izvīla dzīvokli. Drīz pēc tam viņš dzīvokli pārdeva par daudzkārt lielāku summu kādam Artim Caunem. Taču neētiskajā biznesa plānā radās neplānots sarežģījums – Rīgas domes Sociālā pārvalde atteicās vecīšus uzņemt pašvaldības pansionātā, un E. Džeriņš tika piesaistīts šīs problēmas izpētīšanai un iespējamai noregulēšanai.
Jurists pieļauj, ka cietumā nonāks pavisam ne tāpēc, ka kļūdījies, sniedzot juridiskos pakalpojumus nekustamo īpašumu spekulantiem. «Fotoradaros ir ieguldīta milzīga nauda, un es viņiem esmu liels traucēklis,» atzīst E. Džeriņš. Šis bijis veids, kā vismaz uz laiku no viņa atbrīvoties.
Jāatgādina, ka, tieši pateicoties E. Džeriņa uzstājībai, savulaik Rīgā tika sakārtots autostāvvietu apsaimniekošanas jautājums, izskaužot autoevakuācijas biznesu. Tagad E. Džeriņš pēc līdzīga scenārija apkaro Valsts policijas īstenotās nelikumības vērienīgajā fotoradaru biznesa projektā. Nule viņš nācis klajā ar aicinājumu masveidā pārsūdzēt uz fotoradaru mērījumu pamata uzliktos sodus. Visus bez izņēmuma. Nonākot lēnīgajā tiesu sistēmas apritē, ikviens pārsūdzēts lēmums tur iestrēgs uz ilgāku laiku. Tikmēr firma Vitronic un valsts budžets nesaņems ne santīma, un tā kāda gada laikā arī šis izspiešanas bizness dabiskā ceļā nobeigtos. Jāatgādina, galvenā ar fotoradariem saistītā nelikumība ir tā, ka sodīts tiek nevis pārkāpējs, bet automašīnas īpašnieks. Uz šo pretrunu norādījis arī tiesībsargs un pat vērsies par šo cilvēktiesību pārkāpumu Satversmes tiesā. Taču pašlaik sodu iekasēšanas mašīna netraucēti rullē tālāk, un autoritatīvā šoferu jurista apklusināšana tai neapšaubāmi būs ļoti ērta.
Abstrahējoties no konkrētās tiesvedības, Latvijas auto-moto biedrības prezidents Juris Zvirbulis atzīst, ka E. Džeriņa ielikšana cietumā autovadītājiem ir zaudējums. Sabiedriskās organizācijas ne vienmēr spēj un prot savu cīņu ievirzīt arī juridiski efektīvās sliedēs. Tāpat nožēlu izsaka autožurnālists Pauls Timrots. Arī viņam sazvērestība šajā stāstā šķiet ticama sastāvdaļa: «Ņemot vērā, cik ļoti radari uzspļauj sabiedrībai, nebrīnītos arī par tādu gājienu.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
