Jaunjelgavas novada domes administratīvā komisija vakar lēma par sodu vienam no pusaudžiem, kas tika vainoti pirmās klases skolēna piekaušanā.
Bet, tā kā pagājuši vairāk nekā divi mēneši kopš notikušā, nekādu sodu, izrādās, vairs piespriest viņam nevar, vien mātei uzlikts 50 latu naudas sods.
«Galu galā bija jāaprobežojas ar audzinoša rakstura pārrunām, jo nekādu sodu zēnam piespriest vairs nevaram – termiņš pagājis, kad varējām vismaz brīdinājumu izteikt. Tādu kārtību nosaka Administratīvo pārkāpumu kodekss,» skaidroja Jaunjelgavas administratīvās komisijas vadītājs Voldemārs Kurtišs. Mātei komisija gan piespriedusi 50 latu naudas sodu – šis lēmums viņai vēl nav paziņots, tas jāizdara turpmāko triju dienu laikā. Otra pusaudža lietu Vecumnieku novada dome vēl tikai skatīs, jo šobrīd vēl nav apkopoti visi nepieciešamie dokumenti, taču arī, visticamāk, pusaudzis izspruks sveikā ar audzinošām pārrunām.
«Valsts policija visus lietas materiālus atdeva Vecumnieku un Jaunjelgavas novadu pašvaldībām, lai tās lemtu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu,» teica Valsts policijas pārstāve Sintija Virse, iespējamos soda mērus nekomentējot. Tas esot pašvaldības ziņā. Tāpat pašvaldībām jālemj par to, kādu sodu saņems abu nepilngadīgo vecāki par bērnu aprūpes nepildīšanu, kas arī paredz brīdinājuma izteikšanu vai naudas sodu līdz 100 latiem.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) galvenā inspektore Inga Krastiņa, vaicāta, kāds sods šajā gadījumā varētu tikt piespriests, arī atbildēja, ka tas ir administratīvo komisiju atbildībā. Vai vispār šiem pusaudžiem vajadzīgs sods – to arī inspekcija nevarot spriest, jo VBTAI vairāk sekojot līdzi tam, kas notiek ar cietušo, kā rīkojas atbildīgie dienesti. Šobrīd bērnam ir sniegta visa iespējamā palīdzība, turklāt, pēc ziedot.lv aicinājuma, līdz šim savākti vairāk nekā 4000 latu, lai zēns varētu turpināt rehabilitāciju.
Tāpat Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) Uzraudzības departamenta direktors Maksims Platonovs sodus nekomentēja, jo institūcijas uzdevums bijis veikt pārbaudi, lai izvērtētu izglītības iestādes vadītājas iespējamos pārkāpumus. Tie tiešām apstiprinājās, un skolas direktorei tika piespriests 50 latu naudas sods. IKVD arī vērsa uzmanību uz novada domes lēmuma – izslēgt no skolas vienu no pusaudžiem, kas ir Vecumnieku novada iedzīvotājs – prettiesiskumu. Esot, protams, gadījumi, kad to var darīt, taču ne šajā reizē. M. Platonovs teica, ka pirms skolas gada sākuma kvalitātes dienests pārbaudīs, vai visi šie bērni turpina izglītības ieguvi.
Aptaujātie bērnu tiesību jomā strādājošie Neatkarīgajai bija ar mieru par šo gadījumu savas domas paust anonīmi. Viņi atzina, ka administratīvās komisijas iespējas ir minimālas – bērniem šādā gadījumā drīkst izteikt vien brīdinājumu (to pēc kāda laika noņem), kas patiesībā nav nekas – tikai tāda pakratīšana ar pirkstu, kas nereti uz vainīgo atstāj nesodāmības iespaidu. Turklāt vecāki varot uz sēdi arī neierasties. Cita lieta, ja būtu ierosināts tiesas process, tad iesaistās vairākas instances, arī soda mērs var būt stingrāks (tajā skaitā naudas sods) un tiek noteikti vairāki ierobežojumi. Pašvaldības policija seko līdzi tam, lai tie tiktu ievēroti – izsauc pusaudzi uz pārrunām, apmeklē mājās.
Inspektori uzskata, ka daļu vainas šajā gadījumā jāuzņemas skolai, jo tajā netika pietiekami veikts preventīvais darbs – lai gan bija psihologs, tomēr tas netika galā ar pienākumiem, bet sociālā pedagoga nav vispār. Slikti esot arī tas, ka valstī kopumā nav vienotas sistēmas, kā šādās reizēs rīkoties.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
