Lielākajai daļai jauniešu bezdarbnieku vecumā līdz 24 gadiem nav nekādas profesijas, bet dažiem pat nav nekādas izglītības. Šie fakti vēl nebūtu tik satraucoši, ja ne Nodarbinātības valsts aģentūras izpētītais, ka vairāk nekā pusei no šiem jauniešiem nav motivācijas vispār darbu meklēt.
Ieviešot Jauniešu garantiju, Labklājības ministrija cer šo situāciju mainīt un pagaidām vēl nevar atbildēt uz jautājumu, no kā tad dzīvo jaunieši, kuriem nekā nav. Tas tiks izzināts pētījumā.
Latvijā jauniešu bezdarba rādītāji ne tuvu nav tik augsti kā Grieķijā un Spānijā, taču arī Latvija iekļauta to valstu sarakstā, kurai, pēc Eiropas Komisijas domām, īpaši svarīgi pievērst uzmanību un rīkoties, lai jauniešu bezdarbu samazinātu. Saskaņā ar NVA datiem bez darba pašlaik ir nepilni 9000 jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. 65 procentiem jauniešu bezdarbnieku nav profesijas, viņi ir ieguvuši tikai pamatizglītību, vispārējo vidējo izglītību vai viņiem nav pat pamatizglītības. Vismazāk jauniešu bezdarbnieku ir ar augstāko izglītību – 11,2 procenti. Pēc NVA datiem, samazinās ilgstošo bezdarbnieku jauniešu skaits – gada laikā tas krities par septiņiem procentiem, tomēr saglabājas pietiekami augsts – 16 procentu, un tie ir gados jauni cilvēki, kuri darbu nevar atrast ilgāk par gadu. Lielākā daļa bezdarbnieku šajā statusā ir līdz sešiem mēnešiem, un visātrāk darbu atrod jaunieši bezdarbnieki ar augstāko izglītību.
NVA direktore Inese Kalvāne salīdzina bezdarbnieku portretu Rīgas reģionā un pierobežā, Latvijas attālākajos rajonos, un secinājums ir skarbs, lai gan paredzams: 81 procentam pierobežas jauniešu bezdarbnieku nav nekādas kvalifikācijas, kamēr Rīgā – ap 60 procentiem. Arī izglītības līmenis – 46 procentiem bezdarbnieku pierobežā ir tikai pamatizglītība vai vispār nav izglītības. Rīgā tādu bezdarbnieku ir 24 procenti. Par kūtrumu vai nevēlēšanos meklēt darbu liecina NVA veiktā izpēte par bezdarbnieku motivāciju. Tikai ap 40 procentu jauniešu bezdarbnieku (neatkarīgi no reģiona) tā ir augsta, pārējiem vidēja vai zema. Uz jautājumu, no kā tad pārtiek šie jaunieši, kuriem ne tikai nav izglītības, profesijas un darba, NVA vadītāja atzīst, ka, visticamāk, šie jaunieši nedzīvo vieni, ar vecākiem vai draugiem, ir pielāgojušies situācijai un neuzskata, ka nepieciešams regulārs darbs, kas nodrošinātu regulārus ienākumus. Taču, lai noskaidrotu, kā trūcīgā sabiedrības daļa veido savu budžetu, kā izdzīvo, Labklājības ministrija veic pētījumu, kur cer atbildēt arī uz šiem jautājumiem, apliecināja labklājības ministre Ilze Viņķele. «Vislielākais risks kļūt par bezdarbnieku ir tādam jaunietim, kuram ir nepietiekams izglītības līmenis,» norāda I. Viņķele, «mēs vēlamies atrast šos jauniešus, motivēt atgriezties skolā, pabeigt izglītošanos un iegūt profesiju.» Ja jaunietim ir izglītība, bet tā kaut kādu iemeslu dēļ nav lietojama darba tirgū, tad NVA strādās, lai jaunietis apgūtu prasmes, kas ļautu darbu atrast, vai arī pilnveidotu zināšanas. Tiek solīts, ka NVA nestrādās kā konveijers, bet ar individualizētām programmām.
Uzsākot jauno pasākumu kopumu Jauniešu garantija, ministrija apzinās, ka problemātiskākā grupa būs jaunieši, kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu un nav reģistrēti NVA. Viņus raksturo depresija un sociālā pasivitāte. Tāpēc NVA cer uz pašvaldību atbalstu, lai šos jauniešus atrastu un piedāvātu viņiem izglītības iespējas, sākot jau ar individuālām konsultācijām. Četru mēnešu laikā jaunietim šīs garantijas ietvaros jāsaņem darba, mācekļa prakses, stažēšanās vai izglītības piedāvājums. Kopumā Eiropa šīm programmām ir atvēlējusi 63 miljonus eiro (no 2014. līdz 2018. gadam).
NVA dati arī liecina, ka jaunieši, salīdzinot ar citām bezdarbnieku grupām, tomēr darbu atrod visātrāk – šā gada desmit mēnešos pastāvīgā darbā iekārtojušies 10 416 jaunieši bezdarbnieki, no kuriem 43,7 procenti ar kādu NVA aktīvā pasākuma atbalstu.
***
Jaunieši bez darba
NVA kā bezdarbnieki reģistrēti 8709 jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem
Jauniešu bezdarba līmenis ir 8,6% (valstī reģistrētais 9,1%)
Jaunieša bezdarbnieka portrets (%) Rīga Pierobeža
Nav kvalifikācijas 66 81
Tikai pamatizglītība vai zemāka par to 24 46
Bezdarba ilgums līdz trim mēnešiem 52 43
Ilgstošie bezdarbnieki 8 13
Pirms bezdarbnieka statusa ir bijuši nodarbināti 71 48
Avots: Nodarbinātības valsts aģentūra
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Saistītie raksti
