Vieniem politiķiem Zolitūdes traģēdija ir bijusi karjeras krahs, bet citiem gluži pretēji – jaunas, spīdošas karjeras sākums.
Valdim Dombrovskim un iepriekšējai valdībai pēc traģēdijas nācās aiziet, bet jaunā tieslietu ministre Baiba Broka ir stājusies amatā, pat neraugoties uz to, ka savulaik centās izpalīdzēt Maxima būvniekiem.
Grib labot likumu
Neatkarīgā jau ziņoja, ka jaunais ekonomikas ministrs, kādreizējais Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis pagājušā gada sākumā personīgi sagatavoja un iesniedza grozījumus Būvniecības likuma 30. prim pantā, ārkārtīgi aktīvi virzot ideju, ka «pieteikuma iesniegšana tiesā par būvatļaujas pārsūdzēšanu neaptur tās darbību». Politiskajās aizkulisēs toreiz tikai slinkais nesačukstējās, ka V. Dombrovska priekšlikums aizdomīgi izskatījās pēc bēdīgi slavenā uzņēmuma Homburg Bikernieku Properties interešu lobēšanas, kur vietējie iedzīvotāji bija vērsušies pret Maxima lielveikala celtniecību Mežciemā.
Tiesa, L. Straujumas jaunajā valdībā V. Dombrovskis nebūs vienīgais ministrs, kuram varētu uzdot jautājumu – kādi motīvi pirms gada ir likuši tik aktīvi aizstāvēt būvnieku intereses? Proti, jaunā tieslietu ministre, Nacionālās apvienības pārstāve B. Broka Maxima veikalu būvniekus esot aiz rokas vedusi pie iepriekšējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna, lai klapatotu par Mežciema lielveikala būvniecību.
Aizvadītajā vasarā tieši caur B. Broku Maxima veikalu tīkla attīstītāji bija centušies Tieslietu ministrijā virzīt likuma grozījumus, kas palīdzētu ātrāk veikt Maxima būvniecības procesus, – tā ziņo raidījums Nekā personīga. Savukārt J. Bordāns vaļsirdīgi atzīst: B. Broka tik tiešām esot viņu aicinājusi tikties ar uzņēmuma Maxima veikala būvniekiem, lai pārrunātu viņu problēmas. «Viņi kopīgi pie manis ieradās un stāstīja, ka viņiem ir sarežģījumi būvēt lielveikalu Mežciemā, jo bija iebilduši apkārtējie iedzīvotāji. Tika norādīts, ka administratīvās tiesas pārlieku iejaucas šajā procesā,» ir paudis ministrs.
Slikta prakse
Saeimas priekšsēdētāja, kādreizējā tieslietu ministre, partijas Vienotība līdere Solvita Āboltiņa sarunā ar Neatkarīgo uzsver – tā nav ierasta prakse, ka partijas biedri pie saviem ministriem aiz rokas ved konkrētu uzņēmēju. «Manuprāt, šāda situācija nav pieļaujama. Šāds darbības stils nav korekts,» kategoriski uzsver S. Āboltiņa, jo «likumi netiek radīti vai laboti viena uzņēmuma interesēs». S. Āboltiņa arī piebilst, ka, viņai atrodoties Tieslietu ministrijas vadībā, šādi gadījumi nekad neesot pieļauti.
Arī B. Brokas partijas biedrs, kādreizējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš Neatkarīgajai nenoliedza, ka uzņēmēju vešana pie ministra aiz rokas nav laba prakse. Vadot Tieslietu ministriju, viņš ar šādām situācijām neesot saskāries. Tomēr gadījumam ar B. Broku esot savi objektīvie iemesli. G. Bērziņš skaidro, ka sākotnēji Maxima esot centusies Mežciema lielveikala problēmas risināt caur Ārvalstu investoru padomi, panākot, ka premjers Valdis Dombrovskis izdod rezolūciju Tieslietu ministrijai tikt ar šo situāciju skaidrībā. «Tomēr, kad jautājums nepavirzījās nedz pēc mēneša, nedz diviem, uzņēmums sāka nervozēt un meklēt citus kanālus, kā saprast, kas notiek Tieslietu ministrijā,» skaidroja G. Bērziņš.
Baumo par bīstamību
Dzirdama vārga taisnošanās, ka politiķi esot centušies ieklausīties Maxima vajadzībās, jo šis uzņēmums jau vairākus gadus ir viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā. Tikmēr S. Āboltiņa oponē – arī būdams liels darba devējs, šis uzņēmums nekad nav bijis starp lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā arī nav izcēlies ar labu attieksmi pret saviem darbiniekiem.
Jāpiebilst, ka topošā Mežciema lielveikala projektētājs ir Arhitektu firma Kubs, kas izstrādāja arī Zolitūdes projektu. Uzreiz pēc Zolitūdes traģēdijas tika veiktas masveida pārbaudes visos Maxima objektos, un decembra sākumā Rīgas pilsētas būvvalde Mežciema jaunbūvē atklāja vairākas nepilnības it kā būvobjekta dokumentācijā. Tiesa, aizkulisēs gan tiek baumots, ka patiesais stopkrāna noraušanas iemesls esot tas, ka gan Zolitūdes, gan arī Mežciema lielveikalos ir izmantotas līdzīgas siju konstrukcijas un stiprinājumi, kas Zolitūdē kļuva par traģēdijas iemeslu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Saistītie raksti
