Pieprasot lielāku atalgojumu, Latvijas pedagogi gatavi gan piketēt, gan streikot, apliecina Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Šodien, 19. novembrī, LIZDA valdes sēdē lems par izglītības darbinieku streiku. Kā vēsta LIZDA, pretēji partiju priekšvēlēšanu solījumiem, valdība jauna, godīga un izglītības kvalitāti veicinoša pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanai no Izglītības un zinātnes ministrijas prasītajiem 36 miljoniem šobrīd atvēlējusi vien 3 miljonus eiro.
Valdībai ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas ikvienam skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, bet daudzviet izglītības iestādēs trūkst līdzekļu, lai apmaksātu visus pedagogu darba pienākumus. Valsts pedagogiem neapmaksā vidēji 18 stundas nedēļā, tādēļ nepieciešams jauns, godīgs un izglītības kvalitāti veicinošs pedagogu darba samaksas modelis, kuram jau šobrīd notiek aprobācija 54 izglītības iestādēs. Ikvienu pārmaiņu ieviešana prasa resursus, un vērienīgajai pedagogu atalgojuma reformai nepieciešams papildus finansējums – vismaz 20 miljoni eiro nākamā gada valsts budžetā. Skaidri zināms, ka jauna modeļa ieviešana ar esošajiem līdzekļiem vai iekšējā pārdale nav iespējama, jo tas krasi pasliktinātu pedagogu jau tā neapmierinošo finansiālo situāciju.
„Diemžēl sociālais dialogs šobrīd ir strupceļā. LIZDA ir noslēgusi vienošanos ar lielākajām partijām par papildu finansējumu, ir paudusi argumentētus priekšlikumus Izglītības un zinātnes ministrijai un aizstāvējusi nozari valdības sēdēs, ir rīkojusi protesta gājienu un mītiņu ar 7 tūkstošu izglītības un zinātnes darbinieku līdzdalību. Taču izskatās, ka streiks tiešām būs galējais variants, jo citi instrumenti vairs nedarbojas. Valdībai vajadzētu domāt vairākus soļus uz priekšu, ņemot vērā, ka 2015.gadā Latvija būs Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, un pedagogu streiks atstās būtisku iespaidu uz Latvijas tēlu,” minēja LIZDA pārstāvis Edgars Grigorjevs.
Kā ziņots, valdība ārkārtas sēdē pārrunāja, ka jauniem izdevumiem nākamā gada valsts budžetā varētu būt pieejami vairāk nekā 133 miljoni eiro, no kuriem vairums jau ir sadalīti. Izglītības nozarei šobrīd atvēlēts papildus finansējums 4 miljoni eiro augstākajai izglītībai un zinātnei, 2,5 miljoni eiro profesionālajai izglītībai, bet plānotajām vērienīgajām reformām pedagogu darba samaksas finansēšanas sistēmā paredzēta vien 3 miljoni eiro jeb 12. daļa no IZM pieprasītā.
