Likums nosaka, ka Latvijas iedzīvotājiem ir jāinformē valsts gan par īslaicīgu, gan ilglaicīgu prombūtni. Daudzi no ārzemēs strādājošiem šo likuma prasību, pirmkārt, nezina, otrkārt, dažādu iemeslu dēļ negrasās izpildīt.
Tāpēc precīzu datu par izbraucējiem nav, un to atzīst arī valsts iestādes.
Iedzīvotāju reģistra likumā teikts, ka šo formalitāšu mērķis ir informatīvs. Iespējams, tāpēc un arī nereti samudžinātās dokumentu iesniegšanas kārtības dēļ aizbraucējiem nav īpašas motivācijas izdeklarēties no valsts. Iedzīvotāju reģistra likums nosaka, ka iedzīvotāju pienākums ir sniegt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) ziņas par sevi un nepilngadīgajiem bērniem iekļaušanai reģistrā. Ja persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem, tās pienākums ir paziņot PMLP savas dzīvesvietas adresi ārvalstīs, kā arī citas izmaiņas, piemēram, par laulībām, bērna piedzimšanu, vārda, uzvārda maiņu. Valsts vēlas zināt arī par miršanas faktu ārzemēs (tas gan jāpaziņo kādam no tuviniekiem). Šie nosacījumi attiecas arī uz studentiem un brīvprātīgajiem, ja viņi Latvijā neuzturas ilgāk par pusgadu. Informēt par savu prombūtni var gan portālā www.latvija.lv, gan klātienē un nosūtot pa pastu anketu PMLP Personu statusa kontroles nodaļai vai tādā paša veidā vēstniecībās.
Kāda Lielbritānijā dzīvojoša Latvijas pilsoņu ģimene savu jaundzimušo nesteidz reģistrēt Latvijas pilsonībā un arī uz Latviju tuvākajos gados neplāno doties. Tā kā vēstniecībā Londonā rindā jāgaida vairāki mēneši, tad Latvijas institūcijas nav informētas, ka šajā ģimenē aug bērns. Jaunie vecāki atzīst, ka nezina par likuma prasībām, un nesaprot, kādēļ viņiem, jau vairākus gadus dzīvojot ārpus Latvijas, vajadzētu informēt gan par savu, gan bērna statusu. „«Latvijā tik un tā nedzīvojam, ja atgriezīsimies, tad deklarēsimies,» saka jaunā māte. Viņa ir neizpratnē, kāpēc par likuma prasībām nevarētu informēt aktīvāk, piemēram, lidostā Rīga vai vēstniecībās, kur, kārtojot dokumentus, ierēdņi varētu par to atgādināt. «Likumu ir tik daudz, ka normāls cilvēks tos visus nespēj izlasīt,» piebilst sieviete.
Daudz aktīvāk ārvalstīs strādājošie sarosījās pirms pāris gadiem, kad uzstājīgāk tika izplatīta informācija par to, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) jāiesniedz ienākumu deklarācija Latvijas rezidentiem, ja viņi gūst ienākumus ārzemēs, un jāatmaksā iemaksātā nodokļa starpība par ārzemēs gūto peļņu. Lai šo starpību nevajadzētu maksāt, izdeklarējoties no dzīvesvietas Latvijā un norādot jauno mītnes adresi citā valstī, bija iespēja iegūt nerezidenta statusu. Daudzi tā arī rīkojās.
Ja ārzemēs dzīvojošais un strādājošais Latvijas valstspiederīgais vēlas iegūt nerezidenta statusu, tad viņam vispirms vajagot sūtīt iesniegumu VID, kaut arī PMLP tik un tā datus par izdeklarēšanos no Latvijas nosūtīšot arī VID. Tādu atbildi sniedza VID informatīvā tālruņa operatore. Būtībā jānosūta divi iesniegumi – PMLP par to, ka cilvēks izceļo no Latvijas, un VID par to, ka vēlas atteikties no Latvijas rezidenta statusa. Un pēc tam vēl jāpārliecinās, vai nerezidenta statuss ir piešķirts...
Dodoties ceļojumā (līdz trim mēnešiem), protams, nav sevi jāizdeklarē no dzīvesvietas adreses, bet ieteicams iesniegt informāciju Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā vai Latvijas vēstniecībās, vai konsulātos ārvalstīs. Tas ļaus ātrāk noskaidrot Latvijas valstspiederīgo atrašanās vietu ārkārtas gadījumos (cunami, zemestrīces, karadarbības zona u. tml.).
Avots: nra.lv /Antra Gabre
