Neraugoties uz neveiksmi, vācot 34 Saeimas deputātu parakstus pret Eiro ieviešanas likumu, Iveta Grigule (ZZS) un vairāki viņas kolēģi tomēr grasās šodien nosūtīt vēstuli Valsts prezidentam ar lūgumu rosināt tautas nobalsošanu.
Intervijā portālam nra.lv I. Grigule neslēpj, ka šis vairāk ir simbolisks solis, taču viņa redz arī citus veidus, kā tomēr panākt tautas nobalsošanu.
Diskusijā par eiro referendumu iesaistās arvien plašāks sabiedrības loks. Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki – juristi, mediķi, baņķieri un kultūras darbinieki – nosūtījuši vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, lūdzot atlikt valsts virzību uz eiro un rīkot tautas nobalsošanu par lata saglabāšanu. Tāpat vairākas sabiedriskās organizācijas paziņojušas, ka gatavas uzņemties eiroreferenduma rosināšanu. Politiķi šo sabiedrības aktivitāti gan izvēlējušies ignorēt. Pagaidām par eiroreferenduma nepieciešamību iestājas vienīgi Saeimas deputāte Iveta Grigule (ZZS) un atsevišķi viņas frakcijas biedri kā, piemēram, Kārlis Seržants un Ilona Jurševska, kuri esot parakstījuši vēstuli Valsts prezidentam.
ZZS līderis Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo vaļsirdīgi atzina, ka I. Grigules individuālā iniciatīva nevairojot saticību frakcijā, taču šķēršļi viņas aktivitātēm netiekot likti. «Frakcijā ir vairāki deputāti, kuri paturējuši tiesības uz individuālu viedokli. Un mēs pret to neiebilstam, jo frakcija nevar būt viendabīga. Mums ir cilvēki, kuri iestājas «par» eiro ieviešanu, ir arī tādi politiķi, kuri ir kategoriski «pret», taču ikvienam ir tiesības paust savus uzskatus,» klāstīja A. Brigmanis.
Jāatgādina, ka ZZS iepriekš asi kritizēja Latvijas valdības pašmērķīgo virzību uz eiro, tomēr pašlaik tā nav gatava iesaistīties eiroreferenduma rīkošanā. A. Brigmanis šādu lēmumu pamato ar vairākiem pragmatiskiem argumentiem. «Latvijas Zemnieku savienība savulaik mēģināja rīkot referendumu par tautas vēlētu prezidentu, tādēļ mēs no pieredzes zinām, cik šis process ir dārgs un sarežģīts. Pragmatiski apsvērām savu kapacitāti un resursus. Kas ir partijas personiskie līdzekļi pret miljonus vērto, masīvo smadzeņu skalošanu, ko mums pretim liks valsts mašinērija? Tā noteikti nebūtu vienlīdzīga informatīvā cīņa,» pauda deputāts. Taču galvenais iemesls, kādēļ ZZS neesot gatava virzīt referenduma rosināšanu, ir ticības trūkums sabiedrības gatavībai iesaistīties. «Diemžēl nākas secināt, ka jautājumā par eiro ieviešanu sabiedrībā valda sava veida nolemtība. Esmu dzirdējis viedokli – ko tad mēs tur vairs varam mainīt? Eiro tik un tā ieviesīs,» atzina politiķis. «Jā, sabiedrībā valda liela skepse pret eiro, taču, kad vaicā, vai vēlētāji ir gatavi nākt un fiziski piedalīties referendumā, ticība pilsoniskajai aktivitātei nerodas.»
Pretēju viedokli intervijā portālam nra.lv pauda I. Grigule. Viņa uzskata, ka sabiedrība tieši šobrīd esot sākusi mosties un vēlas iesaistīties eiro likteņa izlemšanā. Deputāte uz svēra, ka viņa katru dienu saņemot zvanus un vēstules, kurās vēlētāji apliecina gatavību doties pie vēlēšanu urnām.
I. Grigule arī piebilda, ka esot uzrunājusi vairākus tiesību ekspertus, kuri varētu sagatavot kvalitatīvu likumprojekta tekstu, lai tas tiktu iesniegts Centrālajai vēlēšanu komisijai un varētu uzsākt 30 tūkstošu parakstu vākšanu par nepieciešamību rīkot eiroreferendumu.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
