Saulainā nedēļas nogale, kas beidzot daudzviet Latvijā ļāva uzsākt vai censties pabeigt graudaugu kulšanu, lielu atspaidu graudkopjiem tomēr nav devusi. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktie apsekojumi liecina – daļu labības septembrī var nākties ieart. Neraugoties uz to, ka graudu kopraža šogad solās būt salīdzinoši laba – 2,629 miljardi tonnu, tomēr graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte, liecina LLKC speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana.
Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: ja būs saulains laiks, Kurzemē labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties; tikmēr Zemgalē daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalē kopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.
Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro par tonnu, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu, veido aptuveni 25 eiro par tonnu. Ja raža ir aptuveni 6 tonnas no hektāra, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis uzsver: «Pašlaik pie pirmās iespējas nekavējoties jānovāc sēklas lauki, jo, ja lietavas turpināsies, graudiem var pasliktināties dīgtspēja. Problemātiska ir arī ziemāju sēja, jo ziemas rapsis, ko parasti sēj pēc kviešiem, šogad iesēts ļoti maz – Zemgalē dažas saimniecības iesējušas vien 50% no plānotā, bet daļa saimniecību sēju nav pat sākušas. Arī Kurzemē un Latgalē ziemas rapša sēja nav sākta. Lai rapsis labi pārziemotu, Zemgalē var sēt līdz 25.augustam, savukārt Latgalē sēt vēlāk par 20. augustu ir riskanti augu ziemošanai. Pozitīvs ir fakts, ka jau apsētie rapša lauki ir ļoti labi sadīguši, jo mitrums bija pietiekams.»
Balodis atzīst, ka ziemas rapša sējā šis ir sliktākais gads līdz šim, jo septembrī jāsāk ziemāju labību sējas laiks.
LLKC eksperti arī atzīst, – lauka daļas, kurās rapsis netiks novākts un kuras pašlaik pārņem nezāles, septembrī būs jāiear.
Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 329,8 tūkstoši hektāru, kuru ražība tiek prognozēta 4,2 tonnas no hektāra, bet kopraža plānota 1,385 miljoni tonnu. Vasaras kvieši iesēti 151,3 tūkstošu hektāru platībā, ražība – 3,9 tonnas no hektāra, bet kopraža – 589 tūkstoši tonnu. Rudzi iesēti 36,1 tūkstoša hektāru platībā, ražība – 3,6 tonnas no hektāra, kopraža – 129 tūkstoši tonnu. Vasaras mieži iesēti 94,3 tūkstošos hektāru, to ražība – 2,4 tonnas no hektāra, kopraža – 157 tūkstoši tonnu. Tritikāle iesēta 9,2 tūkstošu hektāru platībā, ražība – 3,6 tonnas no hektāra, kopraža – 33,1 tūkstotis tonnu. Griķu platības ir 17 tūkstoši hektāru, ražība – 1,7 tonnas no hektāra, kopraža – 17 tūkstoši tonnu. Vasaras rapsis apsēts 25,8 tūkstošos hektāru, tā ražība – 1,7 tonnas no hektāra, bet kopraža – 43,8 tūkstoši tonnu. Ziemas rapsis apsēts 89,3 tūkstošos hektāru, ražība – 2,7 tonnas no hektāra, kopraža – 241,1 tūkstotis tonnu.
