Lai arī vēsts, ko pēdējos mēnešos saņem sabiedrība par valsts ekonomiskās situācijas uzlabošanos, ir optimistiska, tā, visticamāk, neattiecas uz sociālo budžetu un pabalstu ierobežojumiem. Šodien valdība izskatīs kārtējo Labklājības ministrijas ziņojumu, kurā analizēti pabalstu ierobežojumi, kuri ir spēkā jau no 2009. gada.
Labklājības ministrija norāda, ka slimības, bezdarbnieku pabalsta ierobežojumus atcelt nevar, ģimenes valsts pabalstu palielināt nevar, taču, kā jau konceptuāli politiķi vienojušies, vairākiem pabalstiem, piemēram, vecāku jeb tā sauktajām māmiņalgām, ierobežojums kļūs maigāks.
No 2009. gada vasaras Latvijā ir ierobežoti vairāki pabalsti – ģimenes valsts pabalsts, vecāku, maternitātes, paternitātes, slimību, bezdarbnieka pabalsti. Likums sākotnēji paredzēja, ka šie ierobežojumi būs spēkā līdz 2012. gada beigām, taču, kā zināms, valdība un Saeima nolēma, ka pabalsta ierobežojumi saglabājami vēl divus gadus ilgāk. Galvenais arguments – valsts ekonomiskā situācija un nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus.
Atkopjas, bet ne pietiekami
LM ziņojumā analizēts tieši sociālais budžets, un no ziņojuma gara izriet, ka prioritāras ir budžeta intereses. Gan pašreizējās situācijas izvērtējums (2011. gada deficīts 124,9 miljoni latu), gan prognozes turpmākajiem gadiem (plānotais deficīts 2012. gadā – 78,2 miljoni latu, bet 2013. gadā – 68,9 miljoni latu) norāda, ka speciālā budžeta uzkrājums divu tuvāko gadu laikā turpinās samazināties, teikts ziņojumā.
Ekonomikas atjaunošanās situācijā palielinājušies arī ieņēmumi sociālajā budžetā, kas tomēr nav pietiekami, lai segtu visus speciālā budžeta izdevumus. «Sociālās apdrošināšanas pabalstu ierobežojumi veicina ne tikai sociālā budžeta ieņēmumu un izdevumu sabalansēšanu īstermiņā, bet arī mazina to finanšu līdzekļu apjomu, kas sociālajam būs jāaizņemas no pamatbudžeta, kad būs izmantots viss uzkrājums,» raksta LM. Par drīzu situācijas stabilizēšanos tomēr liecina sociālā budžeta fiskālās bilances uzlabošanās par 36,8 miljoniem latu šogad, proti, ieņēmumu ir vairāk, nekā plānots, izdevumu mazāk.
Palielināt – nē
Aprakstot pabalsta ierobežojumus, LM secina, ka ienākumi ģimenēm samazinājušies un, piemēram, tāda pabalsta kā ģimenes valsts pabalsts noteikšana par visiem bērniem astoņu latu apmērā (praktiski tas ģimenēm, kurās ir vairāk par vienu bērnu, nozīmēja pabalsta samazinājumu) būtiski samazinājusi nabadzīgāko ģimeņu un īpaši daudzbērnu ģimeņu ienākumus. Pašlaik šis pabalsts tiek izmaksāts par 319 263 bērniem. Diemžēl runāt par ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, kaut vai ieviešot ģimenes valsts pabalsta apmēra diferenciāciju atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumam – par otro bērnu ģimenē ģimenes valsts pabalsts ir divas reizes, bet par trešo bērnu un nākamajiem bērniem – trīs reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē, 2013. un 2014. gadā ir problemātiski valsts pamatbudžeta ierobežoto finansiālo iespēju dēļ.
Vēlētos, bet nesanāk
Tāpēc nav skaidrs, par kādiem uzlabojumiem tiek runāts ziņojumā, ja budžetā naudas nav. LM uzsver, ka 2011.–2012. gadā jau esot veikti un turpmākajos gados tiek plānots veikt dažādus pasākumus, lai palielinātu ģimeņu ar bērniem sociālajai aizsardzībai līdzekļu apjomu, un kārtējo reizi tiek atgādināts, ka tiek piedāvāts paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošu personu likmi. Saskaņā ar visiem iepriekšējiem plānošanas dokumentiem tam vajadzēja būt jau izdarītam pirms diviem gadiem, ja tic uz papīra rakstītajam.
Kā panākums ģimeņu situācijas uzlabošanai tiek minēts lēmums, ka ģimene, kurā ir vismaz trīs bērni, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā 80 %, nevis, piemēram, ar 50–80 procentu atlaidi.
Valdībai LM iesaka 2013. gadā turpināt ģimenes valsts pabalsta ierobežojumu, bet ar nākamā gada sākumu mazināt (nevis atcelt) maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstam noteikto ierobežojumu.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
