Kanāla „Natioanal Geographic” veiktais pētījums atklāj, ka 49% Latvijas iedzīvotāju tic pasaules galam. Turklāt 2% aptaujāto ir pārliecināti, ka tas iestāsies jau šā gada 21. decembrī, savukārt, gandrīz puse respondentu tas viņus vispār nesatrauc.
Pētījuma rezultāti parāda, pieaugot aptaujas dalībnieku vecumam, pakāpeniski samazinās to respondentu īpatsvars, kas neizslēdz pasaules gala iestāšanos, tomēr uzskata, ka tas nav tuvākās nākotnes jautājums. Visvairāk šādai varbūtībai piekrīt vīriešu kārtas pārstāvji un cilvēki ar ienākumiem virs 600 latiem. Interesants fakts ir tas, ka gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu respondenti ir snieguši līdzīgas atbildes.
„Pēc būtības mūsdienās pastāv daudz un dažādu kustību, kas sludina un baida cilvēkus ar apokalipsi. Arī Kristīgajā mācībā pasaules gala jēdziens ir plaši pārstāvēts, tāpēc lielā cilvēku pārliecība un ticība tam ir visai loģiska. Piemēram, 1900. gadā pasauli pāršalca ziņa par pasaules gala tuvošanos un Liepājā bija vesela cilvēku domubiedru grupa, kas tam ticēja un pat gatavojās. Senāk tādu cilvēku bija krietni vairāk, taču mūsdienās šis jēdziens ir zaudējis savu aktualitāti,” stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Uz jautājumu „Ko vēlētos paspēt izdarīt pirms pasaules gala iestāšanās?” lielākā daļa respondentu jeb 39% gribētu apceļot pasauli, 28% palūgtu piedošanu kādam, ko ir sāpinājis vai pievīlis, savukārt, 27% nedarītu neko, jo jau šobrīd dzīvo tā, it kā katra diena būtu pēdējā, bet tikai 14% Latvijas iedzīvotāju izdarītu kādu neprātību. 11% aptaujas dalībnieku paveiktu pavisam ko citu, piemēram, iepazītu jaunus draugus, atzītos mīlestībā un veltītu vairāk laika savai ģimenei. Ir arī tādi, kas vēlētos nopērt ar pātagu visus bijušos, esošos un arī nākamos politiķus vai arī necenstos ievērot nekādas diētas un ēstu visu, kas garšo.
Vērtējot pēc nacionālās piederības, pētījums atklāj, ka latvieši vairāk dzīvo ar pārliecību, ka katra diena jānodzīvo tā, it kā tā būtu pēdējā, savukārt, cittautieši labprātāk dotos apceļot pasauli. Turpretī cilvēki ar vidējiem un augstiem ienākumiem vismazāk gribētu ļauties kam neprātīgam un labprāt paprasītu piedošanu vai arī dotos ceļojumā. „Šādi rezultāti liecina, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju patiesībā ir dzīves baudītāji, ir bezrūpīgi un nedomā par to, kas notiks rīt. Tas gan pozitīvi, gan arī negatīvi, ko pierādīja Treknie gadi, kad cilvēki ņēma kredītus un dzīvoja nost, īpaši nedomājot, kā tos varēs vēlāk atdos,” secina K. Sedlenieks.
