Gaisā saglabājas liela graudzāļu ziedputekšņu koncentrācija, ziņo Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Aerobioloģijas laboratorija, kas veic mērījumus Rīgā.
Ir arī daudz «Cladosporium» sporu, savukārt nātru putekšņi un «Alternaria» sporas ir vidējā koncentrācijā. Mazā daudzumā gaisā sastopami liepu, skābeņu un ceļteku putekšņi.
Graudzāļu ziedputekšņi ir vieni no izplatītākajiem alerģiju izraisītājiem Latvijā. Laikā, kad zied augs, kas izraisa alerģiskas reakcijas, vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kas veicina pastiprinātu ziedputekšņu nonākšanu elpceļos.
Ziedputekšņu izraisītas alerģijas pirmās pazīmes ir acu asarošana, šķaudīšana, niezēšana, apsārtums, deguna tecēšana un aizlikts deguns. Ir iespējami arī astmai raksturīgi simptomi - klepus, grūtības elpot, svilpšana krūtīs un smaguma sajūta.
Augstākā putekšņu koncentrācija ir sausā, siltā un vējainā laikā.
Dati no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra liecina, ka sīko putekļu, ozona, sēra dioksīda un slāpekļa dioksīda daudzums Latvijas pilsētās pēdējās dienās bijis atbilstošs labai gaisa kvalitātei.
