Pagājušajā gadā Latvijā atbilstoši pašvaldību lēmumiem ir likvidēti 284 ciemi, tai skaitā arī ciemi ar reģistrētām adresēm tajos, jo šis nav vienīgais kritērijs lemšanai par ciema statusu, informē Valsts zemes dienesta (VZD) pārstāvis Andris Sproģis.
Kopējais ciemu skaits, kurā nav reģistrēta neviena ēkas adrese, ir sarucis no 482 pagājušā gada pavasarī līdz 355 patlaban, tiesa, daudzas pašvaldības nolēmušas nevis likvidēt savulaik izveidotos ciemus, bet gan tajos esošajām ēkām piešķirt adreses. Kopumā uz 2012.gada aprīļa sākumā Valsts adrešu reģistrā reģistrēti 7164 ciemi.
Tas, ka ciemā ir reģistrētas adreses, vēl nebūt nenorāda, ka tajā ir arī iedzīvotāji, jo, kā rāda pagājušajā gadā veiktā tautas skaitīšana, ne visās adresēs bija iespējams sastapt iedzīvotājus. Savukārt tos 355 ciemus, kuriem patlaban ir juridiskais statuss, bet tajos nav reģistrēta neviena adrese, arī nav iespējams uzskatīt par „mirušiem” ciemiem, bet gan drīzāk par savulaik labi domātām iecerēm šādus ciemus veidot, jo pārsvarā gadījumu tajos nekad nav bijis nevienas ēkas adreses. Spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka ciema statusu piešķir un atceļ novada dome, pamatojoties uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu, kurā noteiktas ciema robežas un pamatota ciema izveides nepieciešamība. Līdz ar to veidojas situācijas, kad ciema statuss tiek piešķirts gan apdzīvotām vietām, kur iedzīvotāju skaits pārsniedz 1000, gan viensētu grupām, kas sastāv no divām vai trim un vairāk viensētām, gan arī tā sauktajiem perspektīvajiem ciemiem vietās, kur pašvaldība saskata attīstības iespējas, ir apbūvei paredzēta zeme, taču nav nevienas ēkas vai iedzīvotāja.
1999. gadā pašvaldības ciema statusus sāka apstiprināt ar oficiāliem lēmumiem un ciema statuss tika piešķirts arī vietvārdiem, kas neatbilda šodienas izpratnei par ciema statusu. 2001.gadā, sākot uzkrāt adrešu informāciju Valsts adrešu reģistrā, veidojās situācijas, kad daļā apstiprināto ciemu netika reģistrēta neviena ēkas adrese, par ko tika informētas pašvaldības un rezultātā apzinīgākās pašvaldības kļūdaini apstiprinātos ciemus likvidēja. Tiesa, liela daļa šādi apstiprināto ciemu palikuši līdz pat šim mirklim un eksistē vien formāli.
Pērn visvairāk ciemu likvidēts Rugāju novadā – 107 ciemi. Pēc tā seko Jelgavas novads ar 54 likvidētiem ciemiem, tad Dagdas novads ar 29 likvidētiem ciemiem. Tiesa, pagājušajā gadā izveidoti arī 3 jauni ciemi, kas pilnībā atbilst to statusam: Balda Maltas pag., Rēzeknes nov., Everti Lēdmanes pag., Lielvārdes nov. un Viesturciems Glūdas pag., Jelgavas nov..
Ciema statusa apstiprināšanā lielu lomu spēlē arī kultūrvēsturiskās tradīcijas – ja Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē pārsvarā ciema statuss tiek noteikt apdzīvotām vietām ar 50 un vairāk patstāvīgajiem iedzīvotājiem, tad Latgalē ciema kategorijā ieskaitītas gandrīz visas sādžas, kas sastāv no divām un vairāk viensētām.
Lai labotu esošo situāciju un ikvienu nodrošinātu ar korektiem adrešu datiem, Valsts zemes dienests šogad ir uzsācis ciemu robežu un to statusu precizēšanu, nosūtot pašvaldībām informāciju par ciemiem, kuri neatbilst šādam statusam. Papildus šiem pasākumiem tiks turpināts darbs pie adrešu datu kvalitātes uzlabošanas, sagatavojot pašvaldībām sarakstus ar ēkām un telpu grupām, kurām nav piešķirtas adreses. Tāpat tiks gatavoti dati par adresācijas objektiem, kuri neatbilst normatīvo aktu prasībām.
Avots: nra.lv
