Eiropas Parlaments (EP) rūpēs par patērētāju tiesībām iecerējis ieviest noteikumus, kas mazinās iespēju apkrāpt lietotu automobiļu pircējus ar nepatiesa auto nobraukuma uzrādīšanu.
Lietotu auto tirgotāji gan uzskata, ka šo problēmu likvidēt ir praktiski neiespējami. Latvijai, visticamāk, ies secen arī Eiroparlamenta centieni pagarināt termiņu, pēc kura automašīnai jāiziet tehniskā apskate.
Mēģinās sodīt
Apstiprinot jaunu transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa noteikumu kopumu, EP noteicis, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkādas manipulācijas ar odometru vai tā rādījumu izmainīšana tiek uzskatīta par sodāmu nodarījumu un par to tiek piemērotas sankcijas, kā arī – lai nodrošinātu odometra rādījuma pareizību visā transportlīdzekļa ekspluatācijas laikā.
«Iegādājoties lietotu auto, daudziem nācies saskarties ar šaubām par patieso tā nobraukumu. Lai novērstu krāpšanos ar odometriem, noteikts, ka katras tehniskās apskates laikā tiek reģistrēts transportlīdzekļa nobraukums. Līdz ar to, iegādājoties lietotu automašīnu, tās pircējam būs iespēja noskaidrot patieso tās nobraukumu,» norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.
Skeptisks par šiem daudzsološajiem EP pieņemtajiem noteikumiem ir Latvijas Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas prezidents un lietotu auto tirgotāja Pro Vento direktors Uģis Vītols. Viņš skaidro, ka Latvijā jau šobrīd katrā tehniskās apskates reizē tiek reģistrēts automašīnas nobraukums un to, iegādājoties lietotu automašīnu, ikviens var pārbaudīt. Taču šī informācija nav uzticama. «Ko tas dod, ja šogad es nobraucu 100 tūkstošus kilometru, nākamgad vēl 100, bet uz apskati atgriežu atpakaļ uz 120 tūkstošiem lielu nobraukumu,» retoriski jautā eksperts. Turklāt ierīces, kas paredzētas manipulēšanai ar odometra rādījumiem, ir brīvi pieejamas tirdzniecībā.
Neizdevīgs kaimiņš
Tas, ka Latvijai kaimiņos ir ar Eiropas Savienības noteikumiem nesaistītā Krievija, liek apšaubīt arī lietderību EP rosinātajiem noteikumiem par sodāmu nodarījumu atzīt manipulēšanu ar odometru.
«Vācijā ir likums, kas aizliedz nevis griezt spidometru, bet maldināt klientu ar šīm manipulācijām, tāpēc tur reklamējas firmas, kas saka, ka spidometru pagriež ārpus Vācijas jurisdikcijas – Polijā,» zina stāstīt U. Vītols. Viņš uzskata, ka ar šo problēmu cīnīties ir bezcerīgi un patērētājiem vajadzētu mācīties pazīt defektus, kas nepārprotami liecina par automašīnas nobraukuma sagrozīšanu.
EP apstiprinātie noteikumi paredz, ka tehniskās apskates vieglajiem auto pirmo reizi būs jāveic pēc četriem gadiem un tad ik pēc diviem. Tomēr katra ES dalībvalsts varot noteikt, ka tehniskās apskates transportlīdzekļiem jāveic biežāk, nekā to paredz noteikumi.
K. Kariņš, kurš bija par likumprojektu atbildīgās Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas viedokļa veidotājs šajā jautājumā, atgādina, ka Latvijā jaunām automašīnām (līdz 3,5 t) pirmā apskate jāveic pēc diviem gadiem un pēc tam katru gadu. «Šā jautājuma skatīšana Eiropas Savienībā dod Latvijai iespēju vēlreiz izvērtēt, vai transportlīdzekļu tehnisko apskašu biežums mums ir samērīgs,» norāda deputāts.
Autoparks par vecu
Ceļu satiksmes drošības departaments (CSDD), atgādinot, ka EP apstiprinātais noteikumu kopums, visticamāk, vēl tiks grozīts, norāda, ka Latvijā vismaz pagaidām neesot lietderīgi un saprātīgi pārskatīt tehnisko apskašu termiņus.
«Ņemot vērā Latvijas specifiku – salīdzinoši vecs autoparks, slikti ceļi, mitrs klimats, agresīva izmantošanas vide ziemā (sāls, mitrums) –, tehniskā apskate jāveic katru gadu, izņemot jaunos auto,» pašreizējo tehnisko apskašu iziešanas sistēmu pamato CSDD.
Direkcijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Agnese Korbe informē, ka Latvijā tikai 55% transportlīdzekļu iziet tehnisko apskati ar pirmo reizi. Turklāt daļa šo transportlīdzekļu pirms tehniskās apskates ir apmeklējuši autoservisu. Tādējādi varot secināt, ka ikdienā vairāk nekā pusei automobiļu, kas piedalās ceļu satiksmē, tomēr ir lielāki vai mazāki bojājumi, kas potenciāli var ietekmēt ceļu satiksmes drošību.
«Nevar izslēgt situāciju, kurā cilvēks, taupot līdzekļus un zinot, ka apskate jāveic retāk, retāk arī veiks sava spēkrata remontu. Taču, laikus nekonstatējot mazāku defektu, ilgākā periodā tas var radīt lavīnveida efektu, izraisot tālāku un plašāku citu mezglu un iekārtu bojājumus. Tas savukārt autoīpašniekam sadārdzina remontu un negatīvi ietekmē satiksmes drošību,» CSDD pozīciju atklāj A. Korbe.
Arī Latvijas automašīnu vidējais vecums neviešot optimismu. 2012. gada statistikas dati liecina, ka vidējais vieglo auto vecums Latvijā ir aptuveni 12 gadu, savukārt, citviet Eiropā tas ir vidēji 8 gadi. Turklāt Latvijā 36% vieglo auto vecums ir 11 gadu un vairāk, 30% – 6 līdz 10 gadi.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
