Migrācijas krīze piespiedusi Eiropas Savienību (ES) steidzami meklēt risinājumus.
ES ministri tikušies, lai meklētu steidzamus risinājumus viena no lielākajām migrācijas krīzēm vēsturē - migrantu nāves gadījumi gan uz sauszemes, gan jūrā piespieduši valdību reaģēt.
"Migrācijas parādība pēdējā laikā ir pieaugusi nepieredzētos apjomos," tiek norādīts ministru sanāksmē.
Vācijas kanclere Angela Merkele aicinājusi ES darīt vairāk migrantu jautājumā: "Ja Eiropā ir solidaritāte, tad mums ir jāpierāda solidaritāte arī pret citiem un to ir nepieciešams paust nekavējoties," sacīja Merkele.
Pagājušā nedēļā aptuveni 500 migrantu gāja bojā, noslīkstot Vidusjūrā, mērojot ceļu no Lībijas uz Eiropu. Savukārt vēl 51 miruši cenšoties caur Vidusjūru sasniegt Eiropu. Kopumā no janvāra miruši aptuveni 2500 migranti, lielākai daļai no tiem noslīkstot Vidusjūrā bēgot no kara, apspiešanas un nabadzības Sīrijā un citviet Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Vienotība gan patvērumu meklētāju jautājumā nav panākta, jo dažas valdības atteikušās uzņemt bēgļus un pretojas ES priekšlikumiem, lai vienotos par kopīgu plānu. Dažas no tām pastiprina robežu drošību un valstīs pieaug anti- imigrācijas noskaņojums.
Britu iekšlietu ministre Terēza Meja pie šādas situācijas vaino Eiropas sistēmu jeb ieviesto Šengenas zonu: "Kad tā pirmo reizi tika nostiprināta, brīvības kustība nozīmēja iespēju pārcelties uz darbu, nevis brīvi šķērsot robežas, lai meklētu darbu vai pieprasītu pabalstus," norādīja Meja, piebilstot, ka ES ir jālemj par svarīgiem lēmumi, kas atjaunos sākotnējo principu.
Kā jau vēstīts, ka Ziemeļāfrikas un Tuvo austrumu zemju militārie konflikti un katastrofālā sociālā situācija šajās valstīs radījuši postu pašu zemēs un vairo patvēruma meklētāju plūsmas uz Eiropu.
Latvijas valdība atbalstījusi Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros uzņemt 250 bēgļus.
Plānots, ka ES pārvietošanas un mītnesvietas maiņu programmu ietvaros starptautiskās aizsardzības iespējas koordinēti tiks nodrošinātas 60 000 personām.
