Vakcinācijas rezultātā katru gadu tiek novērsti tūkstošiem infekcijas slimību un desmitiem nāves gadījumu ar infekcijas slimībām, un kopumā Latvijā saslimstība ar vairākām infekcijas slimībām samazinājusies par 99,5 procentiem.
Ar atsevišķām smagām kaitēm, piemēram, poliomielītu vai stinguma krampjiem, Latvijā vairāku desmitu gadu laikā nav saslimis neviens cilvēks. Taču epidemiologi un mediķi ir satraukti, jo pēdējos gados Latvijā pasliktinās imunizācijas rādītāji, proti, arvien mazāk bērnu tiek vakcinēti, kas var novest pie smagām sekām, un var parādīties pat sen aizmirstas infekcijas slimības. Vairākas Eiropas valstis jau pašlaik sit trauksmes zvanu – Lielbritānijā sākusies masalu epidēmija, un, kā norāda speciālisti, tas tāpēc, ka deviņdesmito gadu beigās daudzi vecāki nevakcinēja savus bērnus kāda pētījuma dēļ. Tagad vecāki lielās bailēs stāv rindās, lai bērnus vakcinētu.
Masalas ir viena no slimībām, pret kuru vakcinē Latvijā un kuru Pasaules veselības organizācija līdz 2015. gadam apņēmusies izskaust, tāpat kā masaliņas. Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs stāsta, ka pašlaik Latvijā tiek reģistrēti atsevišķi masalu saslimšanas gadījumi, kuri ir ievesti Latvijā. 2012. gadā Latvijā saslima viens bērns, divi pieaugušie. Līdzīgi ir ar masaliņām – pērn saslimuši trīs bērni un pieci pieaugušie. Neviens no saslimušajiem nav bijis vakcinēts.
Samazinās vakcinēto skaits
Vakcinācija pasargā iedzīvotājus no infekcijas slimībām vai tādas slimības kā tuberkuloze gadījumā samazina norises smagumu. J. Perevoščikovs uzsver, ka sabiedrībā nepieciešams panākt tā saukto kolektīvo imunitāti – kad vismaz 95 procenti valsts iedzīvotāju ir vakcinēti. «Ja lielākā daļa ir vakcinēti, tad pārējā sabiedrības daļa, kura nevar vakcinēties veselības apsvērumu dēļ, ir pasargāti,» skaidro epidemiologs. Valstī pat ir noteikts konkrēts mērķis – sasniedzamā vakcinācijas aptvere procentuāli. Zīdaiņu vakcinācijai pret tuberkulozi jābūt 98 procentiem, pret citām infekcijas slimībām – 95 procentiem. Kāda ir situācija pašlaik Latvijā? No Slimību profilakses un kontroles centra datiem izriet, ka šie mērķi tiek sasniegti daļēji. Vakcinācijas līmenis samazinājās krīzes laikā, taču tagad ir stabilizējies, lai gan nav pietiekamā līmenī. Pirmajā dzīves gadā pret tuberkulozi vakcinēti 96 procenti bērnu, pret B hepatītu – 90,6 procenti, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu – 92 procenti, pneimokoku infekciju – 86 procenti, bet vējbakām – tikai 75 procenti. Septiņu gadu vecumā, kad bērni tiek atkārtoti vakcinēti pret vairākām slimībām, bērni vakcinēti pietiekamā līmenī. Kā norāda J. Perevoščikovs, sliktāka situācija ir ar pusaudžu vakcināciju.
Ar difteriju miruši četri bērni
Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā joprojām tiek reģistrēta saslimšana ar difteriju, ir samazinātā vakcinācijas aptvere, jo tikai 60 procenti iedzīvotāju ir vakcinēti. Vakcīnu pret difteriju apmaksā valsts arī pieaugušajiem un jāvakcinējas ik pēc desmit gadiem. Kopš 2003. gada Latvijā reģistrēti 16 nāves gadījumi, tajā skaitā četri bērni – trīs, četrus, piecus un septiņus gadus veci, divas meitenes un divi zēni. Neviens nav bijis vakcinēts. Neraugoties uz pagaidām pietiekamo vakcinācijas aptveri, speciālisti ir satraukti par to, kas var notikt, jo arvien pieaug nevakcinēto cilvēku skaits. Pēc centra datiem, pēdējos gados ap 10–15 procentu bērnu netiek vakcinēti.
Eksperti atgādina, ka vakcinācijas rezultātā ir izskaustas vairākas slimības – pirmā ir bakas, pret kurām potēt beidza 1978. gadā. Latvijā pilnībā izskausts ir poliomielīts, to ļauj apgalvot fakts, ka Latvijā kopš sešdesmitajiem gadiem nav reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Vakcinācija tika uzsākta 1958. gadā. «Taču šī slimība ir Indijā, Pakistānā un citās valstīs,» atgādina J. Perevoščikovs. Tāpēc pastāv iespēja, ja bērni netiek vakcinēti, viņi var saslimt ar ievestu poliomielītu.
Neredz, tāpēc nebaidās
«Zudušas iedzīvotāju bailes, jo mēs ikdienā neredzam, nedzirdam, ka kāds nomirst ar infekcijas slimību, tomēr tā notiek arī Latvijā,» norāda Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas vadītāja profesore Dace Gardovska. Pasaulē infekcijas slimības ir galvenais bērnu nāves cēlonis – 68 procenti bērnu mirst tieši ar tām, puse – Indijā, Nigērijā, Kongo, Pakistānā, Ķīnā. «Indija – cilvēku sapņu zeme, ājurvēda, joga, daudzas lietas, kuras mēs ienesam savā dzīvē, taču tas viss nav pasargājis Indijas bērnus no agrīnas nāves,» saka ārste. Puse no mūsdienu vidusskolas paaudzes nebūtu dzīvi, ja nebūtu vakcinācijas un antibiotiku, jo laikā, kad nebija vakcinācijas, tikai puse bērnu izdzīvoja līdz 15 gadiem, pārējie mira ar infekcijas slimībām, kuras tagad var novērst ar vakcīnu.
***
VAKCINĀCIJA
No valsts budžeta finansē:
• 100% vakcinācijas kalendārā iekļauto imunizāciju pret šādām 13 infekcijas slimībām:
tuberkuloze, masalas, masaliņas, epidēmiskais parotīts (cūciņa), stinguma krampji, garais klepus, difterija, poliomielīts, B tipa haemophilus influenzae infekcija, B hepatīts, pneimokoku infekcija, cilvēka papilomas vīruss, vējbakas.
• Vakcīnu pret trakumsērgu, ja notikusi saskare ar dzīvniekiem.
• Vakcīnu pret ērču encefalītu bērniem līdz 18 gadu vecumam, kuri dzīvo teritorijā ar visaugstāko saslimstību.
2014. gadā paredzēts ieviest:
• vakcināciju pret rotavīrusu infekciju,
• balstvakcināciju (papildu vakcīnu) pret vējbakām.
Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs
Avots: nra.lv /Inga Paparde
