Pilnībā atverot elektrības tirgu, elektrības cena mājsaimniecībām varētu pieaugt pat par 38%, savukārt to nedarot, nav izslēgts, ka Latvenergo domās par elektrības tarifu celšanu privātpersonām.
Sākot ar 1. aprīli, par pirmajām patērētajām 1200 kilovatstundām privātpersonas var atkal norēķināties pēc starta tarifa, tas ir, 0,0818 lati par kilovatstundu (kWh). Pēc tam, par katru izmantoto elektrības kilovatstundu būs jāmaksā pēc pamata tarifa, tas ir, 0,1065 Ls/kWh. «Klientam nav nepieciešams papildus ziņot Latvenergo skaitītāja rādījumu 1. aprīlī, jo to automātiski aprēķinās norēķinu sistēma pēc klienta veiktā maksājuma,» Neatkarīgajai uzsvēra Latvenergo preses sekretāre Ivita Bidere.
Dalītais elektrības tarifs mājsaimniecībām jau ir bijis spēkā divus gadus. To, cik daudz mājsaimniecību iepriekšējā gadā varēja iztikt ar vidēji 100 kilovatstundām mēnesī un līdz ar to par elektrību maksāt pēc lētākā starta tarifa, Latvenergo neatklāj. I. Bidere skaidroja, ka uzņēmums šogad šādus datus neapkopo, taču tendences esot līdzīgas kā iepriekšējā tarifu gadā, kad marta vidū, pēc pamata tarifa norēķinājās 54% privātpersonu. Savukārt Swedbank privātpersonu finanšu institūts pērn pieļāva, ka ar 1200 kilovatstundām gadā var iztikt labi ja viena trešdaļa mājsaimniecību. Arī Ekonomikas ministrijas (EM) enerģētikas departamenta aprēķini liecina, ka Latvijā mājsaimniecības mēnesī patērē vidēji 200 līdz 250 kilovatstundas.
Taču mājsaimniecības šobrīd vairāk uztrauc elektrības tirgus atvēršana, kas draud ar elektrības sadārdzināšanos. Pēc EM aplēsēm, mājsaimniecībām, kas gadā patērē vismaz 1200 kWh elektrības, rēķini atvērtā elektrības tirgus apstākļos pieaugtu par vidēji 29,64 latiem gadā. «Atveroties elektroenerģijas brīvajam tirgum, mājsaimniecībām neatkarīgi no tā, vai tās būs vai nebūs Latvenergo klienti, izmaiņas ir
paredzamas atsevišķās rēķina komponentēs. Tā kā rēķinu veido regulētā un neregulētā daļa, tad izmaiņas iespējamas OIK regulētajā daļā, kas saskaņā ar SPRK 1. aprīlī apstiprināto ir 1,89 santīmi/kWh. Savukārt neregulēto sastāvdaļu – elektroenerģijas cenu, noteiks katrs tirgotājs atbilstoši tirgus situācijai. Šobrīd mājsaimniecībām norēķini jāturpina ierastajā kārtībā – atbilstoši patēriņam pēc starta vai pamata tarifa. Savukārt izmaiņas normatīvajos aktos par tirgus ieviešanu, kas uz Latvenergo attiecas vienlīdz kā uz citiem elektroenerģijas komersantiem, jo īpaši – kad tas tiks darīts un kāda būs kārtība, nosaka likumdošanas iestādes: Saeima un Ministru kabinets,» skaidroja I. Bidere.
Par elektrības tirgus atvēršanu mājsaimniecībām joprojām tiek lauzti šķēpi. EM ir izplatījusi paziņojumu, ka 1. septembrī plānotā elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām tiks atlikta. Tas nozīmē, ka mājsaimniecības arī pēc 1. septembra varēs tupināt norēķināties pēc esošās kārtības – starta vai pamata tarifa atkarībā no patērētā elektrības daudzuma. Savukārt, kā aprēķinājis SIA Prudentia Energy Markets valdes loceklis Roberts Samtiņš, uzņēmumam Latvenergo elektrības tirgus neatvēršana nozīmē papildu izdevumus. «Patlaban Latvenergo ik gadu no saviem līdzekļiem atvēl aptuveni 15 miljonus latu, lai nodrošinātu mājsaimniecības ar starta tarifu. Ja elektrības tirgus atvēršana tiks atlikta, Latvenergo izdevumi mājsaimniecību subsīdijām pieaugs par papildu 10 miljoniem latu gadā, jo būs jāsedz obligātās iepirkumu komponentes (OIK) pieaugums, kas nav iekļauts esošajā tarifa,» skaidroja R. Samtiņš.
Latvenergo pagaidām neatklāj, vai elektrības tirgus neatvēršanas gadījumā uzņēmums domās par tarifu kāpumu. «Latvenergo, tāpat kā citiem tirgotājiem, ir svarīgs jautājums par tirgus atvēršanu vai neatvēršanu, lai varētu plānot savu turpmāko darbību tirgus apstākļos,» diplomātiski atbildēja I. Bidere.
Vienlaikus, lai mazinātu elektrības rēķinus, Latvenergo sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību, šogad paplašinājis atbalsta saņēmēju loku. No 1. aprīļa atbalstu 53,70 latu elektrības dāvanu kartes veidā saņems arī maznodrošinātās ģimenes ar bērniem; ģimenes, kurās ir bērni, kas slimo ar celiakiju; ģimenes ar jaundzimušajiem (bērni, kas dzimuši, sākot ar 2013. gadu), Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku ģimenes un citi.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
