Policija sākusi 23 stacionāro fotoradaru pārbaudi, lai pārliecinātos par to atbilstību tehniskajai specifikācijai. Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis vakar preses brīfingā pieļāva, ka pirmie radari varētu sākt darbu jau šonedēļ.
Vēl gan nav zināms, kad dabā būs visas 160 iekārtas, jo to uzstādītājs Vitronic Baltica un partneri krietni atpaliek no termiņiem.
Vakar līdz pulksten 14 VP kopā ar radaru uzstādītāju un ražotāju pārstāvi bija pārbaudījuši trīs iekārtas Rīgā, Brīvības ielā 363, Murjāņos un Kocēnu novadā. I. Ķuzis norādīja, ka tās vēl nedarbojas, jo konstatētas nepilnības, piemēram, Murjāņos neesot bijusi uzstādīta brīdinoša ceļa zīme. Taču galavārdu par iekārtu atbilstīgumu teikšot Ceļu satiksmes drošības direkcija. Ar pārējiem 20 radariem VP sola tikt galā tuvāko dienu laikā. Ja aprīkojums būs darba kārtībā, VP ar uzņēmēju slēgs vienošanos par radaru izmantošanu, un iekārtas sāks darbu.
I. Ķuzis atzina, ka termiņi ir pamatīgi pārkāpti un «tā ir nenormāla situācija». Ne pirmais termiņš – pagājušā gada oktobrī – tika ievērots, ne arī nākamais – janvārī. Arī maijā solītais nav izpildīts. Šobrīd ir paveikta tikai astotā daļa no nepieciešamā. Komersantam esot piemērotas soda sankcijas, un VP «izvērtē situāciju un uzsākusi procedūru», uzsvēra I. Ķuzis. Taču uzreiz lauzt līgumu neesot iespējams. Termiņa pagarināšanas nosacījumi esot iekļauti līgumā, tiek pieļauti divi brīdinājumi. Iepazīstināt ar līguma detaļām nedrīkstot, jo tas saturot komercnoslēpumu, pret kura izpaušanai iebilstot Vitronic. Galīgais termiņš šobrīd noteikts septembris. Uz jautājumu, kāpēc ir izdevīgi pagarināt šo līgumu, I. Ķuzis atbildēja, ka varot arī nepagarināt. Kas notiks tad, ja tā arī vajadzēs darīt, līdz ar to arī apturot radaru ieviešanu, VP priekšnieks nemācēja teikt. VP uzskata, ka nevajadzētu spert šo galējo soli, ņemot vērā to, ka «uzņēmējs darbojas aktīvi un mēģina īstenot iesākto».
Auto jomas eksperti uzskata, ka šis darījums pašā saknē nav bijis pareizs. «Radari jākontrolē valstij, nevis privātajiem uzņēmējiem. Līdz šim notiekošais rada šaubas, vai valstij ir gana spēku, lai spētu parūpēties par satiksmes drošību,» Latvijas Automobilistu federācijas (LAF) viedokli pauž Viesturs Saukāns. Arī Lietoto automašīnu tirgotāju asociācijas (LATA) prezidents Uģis Vītols uzskata: privātuzņēmēja izvēle nebija tas labākais risinājums, jo «privātais vienmēr galvenokārt domās par pelnīšanu, nevis prevenciju». LAF un LATA vadītāji norāda, ka Vitronic «smagi klibo saziņa ar publisko telpu», kā rezultātā daudzas lietas notiek baumu līmenī. «Šajā lietā ir daudz nezināmo, līdz ar to tiek radītas dažādas manipulācijas. Vai tā ir lobēšana vai kas cits – tā arī nav skaidrs,» spriež LAF prezidents.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Saistītie raksti
