Obligātie latviešu valodas un matemātikas pārbaudījumi divpadsmitajiem, 9. klasei svešvaloda – šī nedēļa nesolās būt viegla.
Izglītības un zinātnes ministrija pat sākusi apsvērt – varbūt eksāmenus sadalīt lielākos periodos otrā semestra laikā, lai atvieglotu skolēniem smago pārbaudījumu nastu, jo skolu beidzējiem vai ik pārdienas jākārto kāds eksāmens.
Šogad jau pirmais centralizētais eksāmens
12. klasei sākās ar krietniem uztraukumiem – angļu valodas pārbaudes darbā daudzi neievēroja sastādītāju dotās norādes un sajauca uzdevumu atbilžu kārtību. Valsts Izglītības satura centra (VISC) pārstāve Kristīne Ilgaža teic, ka pašlaik citu sūdzību par eksāmenu saturu neesot saņēmuši. Pēdējos gados lielu negadījumu neesot bijis. Viņa nenoliedz, ka savulaik pārmetumi bijuši, piemēram, par matemātikas uzdevumu sarežģītību. Taču kopumā par eksāmenu grūtības pakāpi sūdzēties nevajadzētu: tos gatavo vidējam līmenim, nevis augstākajam. Pirms dažiem gadiem daudz raižu radījusi informācijas nopludināšana (it īpaši matemātikas eksāmenā), taču līdz ar drošības sistēmas uzlabošanu tas problēmas vairs nesagādājot.
Blīvs grafiks un tehniskas ķibeles
Aptaujātās skolas atzīst, ka ik gadu bijis pa kādam kāzusam un eksāmenu laiks ir pārbaudījums ne tikai skolēniem, bet arī skolotājiem. Rīgas 40. vidusskolas mācību pārzine Jeļena Vediščeva uzsver: eksāmeni seko cits pēc cita tik blīvā grafikā, ka visu pagūt ir organizatoriski sarežģīti – jāņem vērā, ka pārbaudījumus kārto gan 9., gan
12. klases, bet maija sākumā centralizētie kontroldarbi jāraksta arī 3. un 6. klases skolēniem.
Rēzeknes novada Dricānu vidusskolas direktore Sarmīte Mežule norāda, ka lielākās raizes sagādā kopēšana un drukāšana. Turklāt Dricānos pasta nodaļa nav tuvumā, un, lai nosūtītu vai saņemtu VISC sūtījumus pa pastu, viņai nākoties mērot 25 kilometrus turp un atpakaļ. Ugāles vidusskolas direktore Lāsma Millere nopūšas, ka diemžēl skolotāju ieteikumi, kā uzlabot eksāmenu procesu, reti tiekot sadzirdēti. Taču esot cerība, ka ar laiku eksāmenu sistēmu uzlabos.
Raizējas par latviešu valodu
Vaicāti par eksāmeniem un uztraukumu, Rīgas 40. vidusskolas divpadsmitie neslēpj: vislielākās raizes esot par latviešu valodas pārbaudījumu. Viņiem kā mazākumtautību programmu apguvušajiem šogad tas jākārto tieši tāds pats kā latviešu skolu beidzējiem. «Pieļauju, ka tas būs sarežģītāks nekā pērn. Mēs klasē pildījām līdzīgus uzdevumus, kādi bija latviešu skolu divpadsmitajiem. Īpaši āķīga izrādījās stila kļūdu meklēšana – dažkārt pat mūsu skolotājai nācās pasvīst, lai tiktu galā ar to,» savas raizes atklāj Dimitrijs, kurš brīvi runā valsts valodā, un šķiet, ka viņam nu gan uztraukties nebūtu par ko. «Mani nemierīgu dara tas, ka eksāmenā ir tikai rakstiskie uzdevumi, kuros nekādi nevari izpeldēt – viss ir melns uz balta. Mutiskajā tomēr ir izvēle – nezini vienu vārdu, izmanto citu,» teic 12. klases skolēns. Par pārējiem eksāmeniem viņš nekreņķējoties – vielu zinot labi, un tas esot svarīgākais noteikums, lai rezultāti nebūtu nelāgs pārsteigums pašam. 25. maijā Dimitrijs kārtoja eksāmenu informātikā, kas viņam, kurš beidzis programmēšanas kursus, ir viens no vieglākajiem pārbaudījumiem. Kā izvēles priekšmetus Dimitrijs kārtos bioloģiju un ķīmiju, jo grib stāties Rīgas Stradiņa universitātē mediķos. Filips, kurš, stāvot pie informātikas kabineta durvīm, vairāk nervozē, atzīst, ka tik pārliecināts par sevi nejūtas, taču arī viņš savu izvēli jau izdarījis – tās ir inženierzinātnes, tāpēc papildus kārtošot arī fiziku. Pārējie
11 skolēni, kuri gatavojās kārtot eksāmenu informātikā, teic, ka galvenais ir nokārtot pārbaudījumus. Lai gan, protams, vēl būs jāpamokās ar neziņu, jo rezultātus viņi saņems tikai 10. jūlijā. Uz jautājumu, vai tomēr pārbaudījumus nevajadzēja sadalīt ar lielākiem pārtraukumiem otrā semestra laikā, visi atbild, ka nē. Vajadzīgs kaut neliels laiks, lai atkārtotu, bet semestra laikā tas nav izdarāms. «Labāk lai ir viens kompakts periods – nekas, ka nākas arī panervozēt,» saka Dimitrijs.
Vislielākais stress – devītajiem
Rīgas 40. vidusskolas psiholoģe Karine Boroduļina stāsta, lai visiem eksāmeni rada stresu, lai cik kurš izrāda, tomēr lielāks tas esot devītajiem, kuriem šāda sesija ir pirmo reizi. Lai to atvieglotu, klases audzināšanas stundās pārrunāts, kā tikt galā ar neierastām situācijām un paaugstināta stresa apstākļiem. «Sagatavoju katram pat nelielu špikerīti, kurā kodolīgi apkopots – kā rīkoties, gatavojoties eksāmeniem un to laikā,» skaidro psiholoģe, uzsverot, ka stress normālās devās nav nekas slikts – tas liek mobilizēties. Galvenais esot tas, cik labi skolēns jūtas mācību procesa laikā, un tas nosakot zināšanu kvalitāti.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
