Melnā tēja palīdz jums koncentrēties. Piena un siera produkti labvēlīgi ietekmē zobu veselību. Šādus un līdzīgus paziņojumus drīzumā vairs nevarēs atrast uz Eiropas Savienības valstu veikalos nopērkamajiem produktiem, jo pēc sešu gadu darba Eiropas Komisija trešdien apstiprināja pirmo sarakstu ar 222 atļautajām veselīguma norādēm.
Saraksts ir balstīts uz pamatotiem zinātniskiem ieteikumiem, un to izmantos visās 27 ES valstīs. Ar tā palīdzību līdz šā gada beigām no tirgus tiks izņemtas maldinošas norādes.
Veselības un patērētāju politikas komisārs Džons Dalli teica: "ES mērogā atļauto veselīguma norāžu saraksts būs pieejams tiešsaistē un ļaus patērētājiem jebkurā ES valstī izdarīt informētu izvēli. Norādes, kurām nav zinātniska pamatojuma, pēc īsa pārejas perioda tiks izņemtas no tirgus. Pārtikas ražotājiem šis saraksts nodrošina arī juridisku skaidrību par to, kādas veselīguma norādes ir vai nav atļautas. Tiks samazināts arī administratīvais slogs, jo turpmāk visas tiesībaizsardzības iestādes, pārbaudot, vai attiecīgā norāde ir vai nav maldinoša, varēs paļauties uz vienu atļauto veselīguma norāžu sarakstu."
Reģistrā ir apskatāmi gan akceptētie, gan noraidītie reklāmas paziņojumi.
Komisārs Dalli piebilda: "Darbs vēl nav padarīts, un Komisija, kuras rīcībā ir vajadzīgais zinātniskais pamats, tagad koncentrēsies uz to, lai pabeigtu darbu pie tām norādēm, par kurām lēmums vēl nav pieņemts."
Pārtikas ražotājiem būs pusgads, lai pielāgotos jaunajām prasībām. No 2012. gada decembra sākuma norādes, kurām nebūs piešķirta atļauja vai kuras nebūs izskatīšanas procesā, tiks aizliegtas.
Lēmuma vēsture
Veselīguma norādes uz pārtikas produktu marķējuma un reklāmās, piemēram, par kalcija labvēlīgo ietekmi uz kauliem vai C vitamīna labvēlīgo iedarbību uz imūnsistēmu, ir kļuvušas par būtisku mārketinga instrumentu, lai piesaistītu patērētāju uzmanību. Tāpēc ES patērētāji rēķinās ar to, ka saņems patiesu informāciju par produktiem, ko pērk, it īpaši par veselīguma norādēm uz šiem produktiem.
Kad ES valstis vienojās izveidot kopīgu sarakstu ar atļautajām uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, dalībvalstis iesniedza savus sarakstus ar aptuveni 44 000 veselīguma norāžu, kuru EK konsolidēja līdz 4600 norādēm. Līdz 2010. gadam šīs norādes nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA), kura zinātniski novērtēja norāžu pamatotību. EFSA 2011. gada jūnijā pabeidza lielāko daļu darba pie gandrīz visām veselīguma norādēm, izņemot botāniskas vielas, par kuru pārbaudes kārtību valstīm vēl jāvienojas sīkāk.
Sarakstā, kuru šodien pieņēma Eiropas Komisija, ir 222 norādes, kas apkopo gandrīz 500 norādes no konsolidētā saraksta. Vairāk nekā 1600 no šīm norādēm netiks atļautas. Par pārējām norādēm tiek lemts atļaujas piešķiršanas procedūrā, kura drīz tiks pabeigta. Par veselīguma norāžu noteikumu piemērošanu katrā valstī kontroli uzņemas tās atbildīgās iestādes.
Avots: nra.lv
