Laikā, kad internetā atrodamas ziņas teju par katru attīstītās pasaules ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, bet reklāmdevējiem pieejama detalizēta informācija par katra interneta lietotāja gaumi, iecienītākajiem produktiem un citiem ieradumiem, Eiropas Savienība nolēmusi ierobežot tiesības uz šādu datu apkopošanu.
Reklāmdevēji savukārt apņēmušies savas intereses aizstāvēt ar visiem pieejamajiem līdzekļiem.
Konstatējot, ka ātrā tehnoloģiju izaugsme ir radījusi jaunas problēmas personas datu aizsardzībā, jo jaunākās tehnoloģijas ļauj gan privātām sabiedrībām, gan valsts iestādēm vēl nepieredzētā apjomā savas darbības mērķiem izmantot personas datus, Eiropas Parlamenta komitejas šonedēļ ķersies pie Vispārīgās datu aizsardzības regulas izstrādāšanas.
Eiropas Parlamenta deputāts Kārlis Šadurskis skaidro, ka, lavierējot starp reklāmdevēju un interneta firmu vēlmēm un oriģinālo ieceri, komisijas centīsies panākt, lai katrs interneta lietotājs varētu pats noteikt, cik daudz informācijas par viņa interneta lietošanas paradumiem tiek savākts un saglabāts.
«Mēģinām atrast dabisku līdzsvaru starp to, cik lielā mērā persona var iejaukties tās profilēšanā un mikrodatņu saglabāšanā, lai, no vienas puses, justos droši, ka par viņu netiek savākts pārāk daudz informācijas, bet lai reklāmdevēji būtu spējīgi sniegt pietiekami orientētu reklāmu,» saka K. Šadurskis.
Grūtākais būšot vienoties ar reklāmdevējiem, kā šo kontroli interneta lietotājs varēs realizēt. Viens no apspriežamajiem variantiem paredz, ka pēc katras interneta lietošanas sesijas personai tiek uzdots jautājums, vai tā vēlas, lai sesijas laikā par viņa darīto uzkrātā informācija tiek saglabāta. Reklāmdevēji pret šādu risinājumu iebilst, jo ir pārliecināti, ka lielākā daļa interneta lietotāju neļaus saglabāt par sevi informāciju, liedzot reklāmistiem tik ļoti noderīgos datus.
Iecerēts arī, ka regula sociālo tīklu īpašniekiem uzliks par pienākumu garantēt visas profilā esošās informācijas izdzēšanu un nodrošināt, ka šī informācija nav pieejama citos resursos. Eiroparlaments šo prasību nodēvējis par tiesībām būt aizmirstam.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Saistītie raksti
