Eiro nevar padzīt nedz caur Satversmes tiesu, nedz Saeimas atlaišanu.
Šajās dienās tiek kārtotas pēdējās formalitātes saistībā ar Latvijas iestāšanos eirozonā. Nedēļas nogalē premjeru debates, kur visi viens otram kategoriski piekrita, notika Eiropadomē, rīt notiks debates parlamentā, bet trešdien vai ceturtdien apstiprināts pozitīvs ziņojums. Datums, kad varēsim kārt karogus ar vai bez sēru lentes un dzert šampanieti vai šņabi – atkarībā no personīgās attieksmes pret eiro ieviešanu – būs 9. jūlijs. Tad pēdējo zīmogu Latvijas atnesto dokumentu kaudzei uzliks Ecofin padome, proti, dalībvalstu finanšu ministri. Viņi pateiks, kāds būs lata maiņas kurss pret eiro un kad iedzīvotājiem jaunā nauda jāsāk lietot. Tiek solīts, ka kurss palikšot pašreizējais.
Un tas nekas, ka vairākums iedzīvotāju eiro nevēlas. Ieguldījums sabiedriskās domas remontā pamazām atmaksājas. Finanšu ministrija informē, ka maija beigās atbalsts izaudzis līdz 38%. Eiropas Savienības attīstības komisāra Andra Piebalga rīcībā esošais Eurobarometer skaitlis ir vēl lielāks – 43%, kā vēsta LETA. Acīmredzot atšķiras metodoloģijas. Bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis intervijā ziņu kanālam Bloomberg jau pavēstījis, ka līdz gada beigām eiro ieviešanu atbalstīs vairums Latvijas iedzīvotāju. Tas tikšot panākts ar skaidrošanu un mītu kliedēšanu. Vienalga, ar kādiem līdzekļiem un panākumiem valdība mazinās eiro pretinieku īpatsvaru, iespēja, ka nākamā gada 1. janvārī eiro netiks ieviests, vairs faktiski nepastāv. Eiro nevar padzīt nedz caur Satversmes tiesu, nedz Saeimas atlaišanu. Tālab arī gaidāmās politiskās debates Eiropas Parlamentā ir tikai formalitāte. «Tā lieta ir sekmīgi izdarīta. Dodu 99,999%, ka nekas vairs nevar mainīties. 9. jūlijā dzersim šampanieti,» pārliecināts eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis. Debatēs viņš nav pieteicies. Ilgāk runāt ļauts vien ziņotājiem un ēnu ziņotājiem. Citiem atvēlēta vien minūte. «Kāda jēga,» spriež deputāts. Sagatavotais ziņojums par eiro ieviešanu Latvijā esot absolūti pozitīvs. Budžeta komitejā akceptēts. Pat saistībā ar nerezidentu noguldījumiem Latvija paslavēta, jo ieviesusi stingru regulējumu. Daži riski pieklājības pēc gan minēti – piemēram, izglītības sistēmas neatbilstība darba tirgus pieprasījumam. Taču arī tas pateikts politiski ļoti maigā frāzē.
Atšķirībā no kolēģa Šadurska deputāts Ivars Godmanis tomēr pieteicies debatēm. Viņš finanšu jautājumos ir ietekmīgākais latvietis Eiropas Parlamentā. Ja pie uzstāšanās minūtes izdosies tikt, viņš izteiksies aptuveni tādā garā: «Mēs neesam tie, kas pēdējiem spēkiem dzenas pakaļ vilcienam, pārguruši un izmisuši. Mēs būsim pienesums eirozonai, nevis nasta vai slogs. Visos rādītājos mēs esam labāki, nekā bija prognozējusi Eiropas Komisija. Tātad šaubām par mūsu gatavību nav iemesla.» Arī Ivars Godmanis atzīst, ka faktiski mēs jau esam uzņemti eirozonā: «Izšķiroši bija abi konverģences ziņojumi – Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas.»
Tātad pašlaik ierēdniecībai atlicis vien sakārtot papīrus. Bet tauta tikmēr var izklaidēties ar viedokļa mainīšanu. Skeptiķis Roberts Klimovičs tviterī vēsta, ka «eiro ir kontrolšāviens nepiebeigtās Latvijas galvā», optimists Ilmārs Rimšēvičs – ka «eiro ieviešana dos iespēju nopelnīt vairāk». Var izvēlēties, kuram viedoklim piebiedroties, taču būtībā ir pilnīgi vienalga. Latiem tāpat jau sakāmas ardievas.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
