Darba ņēmēju zināšanas darba tiesību jomā ir niecīgas – gados jaunākie cilvēki nezina, kas ir darba līgums, un piekrīt strādāt, pamatojoties uz mutisku vienošanos, ir ar mieru turpināt pildīt darba pienākumus, nezinot, kad viņiem izmaksās algu, un gaidīt to pat pusgadu, tāpat strādājošie neizprot atšķirības starp darba un uzņēmuma līgumu, rezultātā pakļaujot sevi riskam kļūt par sociāli neaizsargātiem, secina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) un Valsts darba inspekcijas (VDI) eksperti.
Pēdējo mēnešu laikā gan LBAS, gan VDI konsultanti novērojuši, ka strauji palielinās sūdzību skaits par to, ka darba līgumu aizstāj ar uzņēmuma līgumiem. «Ja tiek noslēgts uzņēmuma līgums, darba ņēmēji zaudē tiesības pieprasīt virsstundu un nakts stundu apmaksu, izmantot mācību un ikgadējos apmaksātos atvaļinājumus, jaunajiem vecākiem nav bērna kopšanas atvaļinājuma, savukārt slimības gadījumā neapmaksā darbnespējas lapu, bet uzņēmuma maksātnespējas gadījumā valsts negarantē nesaņemtās atlīdzības izmaksu,» stāsta LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers. Savukārt VDI direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Guntars Staune piebilst, ka darba devēji ir ieinteresēti slēgt uzņēmuma līgumu, jo tādējādi viņi var samazināt izdevumus un darba devējiem nav pienākums vairs nodrošināt darbiniekiem virkni sociālo garantiju. Tāpat uzņēmuma līguma gadījumā darba ņēmējam darbs jāveic pašam ar saviem instrumentiem, kā arī līgumā ir iespējams noteikt, ka atalgojumu izmaksās, piemēram, tikai reizi trijos mēnešos vai pat vēl retāk, skaidro LBAS darba tiesību konsultants Kaspars Rācenājs.
LBAS nesen veiktajā aptaujā noskaidrots, ka 45% Latvijas darba ņēmēju nezina, ar ko uzņēmuma līgums atšķiras no darba līguma. Dati arī apstiprina LBAS darba tiesību konsultantu novērojumu par to, ka daļas Latvijas darba ņēmēju pacietība ir ļoti augsta – gadījumā, ja darba devējs vairāk nekā divus mēnešus neizmaksātu algu, 11% gaidītu, kad to izmaksās, kamēr 41% turpinātu strādāt, paralēli meklējot citu darbu. Tikai 42% respondentu būtu gatavi vērsties VDI un aizstāvēt savas darba tiesības tiesā. «Tomēr, visticamāk, reāli rīkotos vēl mazāk strādājošo. Jautājot, kāpēc viņi nav gatavi aizstāvēt savas tiesības, daudzi norādīja, ka viņi to nedarītu, jo bail, ka vēlāk nevarēs atrast darbu, aptaujātie arī uzskata, ka tiesāšanās ir dārgs process. Taču gribu uzsvērt, ka prasības iesniegšana tiesā nerada nekādas izmaksas, arī no citiem izdevumiem darba ņēmēji (ar darba līgumu) ir atbrīvoti. Bet prasības pieteikumu LBAS palīdz sagatavot bez maksas,» akcentē K. Rācenājs. Savukārt G. Staune informē, ka darba tiesību pārkāpumu skaits Latvijas uzņēmumos joprojām ir augsts. Kā pērn, tā arī šogad darba tiesību jautājumu pārkāpumi veidoja 20% no kopumā VDI pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem. Šogad pirmajā ceturksnī VDI konstatējusi 868 pārkāpumus darba tiesībās.
***
UZZIŅAI
- Lai sekmētu iedzīvotāju izpratni par darba tiesisko attiecību normām, to piemērošanu darba vietā un skaidrotu, kā rīkoties gadījumos, kad darba tiesības ir pārkāptas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība līdz 30. jūnijam organizē kampaņu Zini darba tiesības! Esi drošs!
- Ikviens varēs saņemt bezmaksas LBAS darba tiesību ekspertu konsultācijas klātienē – 12. maijā Rīgā, 19. maijā Pāvilostā, 26. maijā Jelgavā, 2. jūnijā Cēsīs un 9. jūnijā Daugavpilī, kā arī iepazīties ar informāciju darba tiesībām veltītajā mājaslapā www.darbatiesibas.lv.
Avots: nra.lv /Līga Nestere
