Šāgada aprīlī sāksies reģionālās mobilitātes atbalsta programma, lai atbalstītu tos bezdarbniekus, kuri meklē darbu ārpus savas deklarētās dzīvesvietas – vismaz 20 kilometru attālumā.
Tikai tāpēc, ka starp dzīves un iespējamo darba vietu ir pārāk liels attālums, pēdējo desmit gadu laikā no darba piedāvājuma atteikušies piektdaļa iedzīvotāju, liecina SKDS veiktā aptauja. Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki no darba piedāvājuma atteikušies, ir pārāk lielās ceļa izmaksas. Valsts atbalstu līdz ar mobilitātes programmas iedarbināšanu bezdarbnieki varēs saņemt četrus mēnešus – gan ceļa, gan dzīvesvietas izmaksu segšanai.
Valdība otrdien apstiprinājusi Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos noteikumus, lai dzīvē ieviestu reģionālās mobilitātes programmu Darbs Latvijā, saņemot transporta vai mājokļa īres kompensāciju līdz 280 latiem, tiesa, četriem mēnešiem. Programma sāksies pilotprojekta veidā, lai noteiktu tā efektivitāti un ietekmi uz darba tirgu – ja kādi no nosacījumiem reāli nestrādās, LM plāno tos mainīt. Atbalsts paredzēts darbavietās, kas atrodas visā Latvijas teritorijā, izņemot Rīgu. Tomēr Rīgā atbalstu varēs saņemt tad, ja darba devējs piedāvās vienlaikus sākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 25 Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētiem bezdarbniekiem. Pabalsts būs pieejams četrus mēnešus, un tā maksimālā summa nevarēs pārsniegt 280 latu. Pabalsts tiks maksāts transporta izdevumu kompensācijai no dzīvesvietas uz darba vietu vai mājokļa īres izdevumu kompensācijai, stāsta LM Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis. LM cer, ka šo četru mēnešu laikā šī darbavieta kļūs par pastāvīgu, ar atbilstošu atalgojumu un atbalsts no valsts vairs nebūs nepieciešams. Lai saņemtu valsts atbalstu, būs vairāki nosacījumi – vispirms bezdarbniekos jābūt reģistrētam ilgāk par sešiem mēnešiem, deklarētajā dzīvesvietā jādzīvo vismaz gads, darba vietai jāatrodas vismaz 20 kilometru attālumā vai algai jābūt vismaz minimālās algas apmērā, bet ne lielākai par divām minimālajām algām.
Par Eiropas Savienības finansējumu veiktā aptauja parāda interesantu faktu, ka no tiem aptaujātajiem, kuri pēdējo gadu laikā atteikušies no darba piedāvājumiem darba vietas attāluma dēļ, vairāk ir vīrieši un jaunāka gadagājuma cilvēki, lai gan tiek pieņemts uzskatīt, ka mazāk mobili ir tieši vecāka gadagājuma ļaudis. 74 procenti kā galveno iemeslu minējuši pārāk lielās ceļa izmaksas, bet otrs biežāk minētais iemesls ir pārāk liels laika patēriņš ceļā uz darbu. Visbiežāk cilvēki nokļūst darbā ar sabiedrisko transportu, savu vai ģimenes locekļa auto, kā arī kājām – sievietes biežāk izmanto sabiedrisko transportu vai arī uz darbu dodas kājām, vīrieši biežāk uz darbu dodas ar automašīnu. Aptauja arī parāda, ka pēdējo desmit gadu laikā darba dēļ tuvāk darba vietai ir bijuši spiesti pārcelties 12 procenti aptaujāto –
daļa uz pastāvīgu dzīvi, daļa – uz darba dienām.
Vairākums aptaujāto – 65 procenti – atbalsta ideju, ka bezdarbniekiem, kuri atrod darbu 20–30 kilometru attālumā no savas dzīvesvietas un tālāk, tiktu sniegts finansiāls atbalsts, lai pirmajos darba mēnešos kompensētu ceļa vai īres izdevumus. Visvairāk būtu nepieciešama transporta izmaksu kompensācija.
Bezdarbnieka statusā ilgāk nekā sešus mēnešus pagājušā gada nogalē bija 65 200 bezdarbnieku, no viņiem 21 800 cilvēki ir reģistrēti NVA Latgales reģionālajās filiālēs. Mobilitātes programmai šogad paredzēti nepilni 100 000 latu, kurus izmantojot varēs atbalstīt 350 bezdarbniekus.
***
Vai bezdarbnieki ir mobili?
Kādi izdevumi šai atbalsta programmai pilnībā vai daļēji būtu jāsedz?
Sabiedriskā transporta izmaksas 81
Degvielas izmaksas, ja brauc ar savu transportu 42
Īres izmaksas jaunajā dzīves vietā 27
Komunālo maksājumu izmaksas jaunajā dzīves vietā 21
Citi izdevumi 3
Grūti pateikt 5
Avots: nra.lv /Inga Paparde
