160 stacionāro fotoradaru ieviešana kavējas jau no pērnā gada oktobra. Radaru uzstādītājiem "Vitronic Baltica" līgumu vajadzēja izpildīt līdz vakardienai. Tas, ka tas nenotiks pilnā apjomā, apliecina arī atsevišķu pašvaldību būvvaldes. Piemēram, Salaspils novads vēl nav saņēmis nevienu no trim paredzētajiem fotoradaru uzstādīšanas projektiem, savukārt citviet projekti iesniegti lielā steigā – pēdējās nedēļās, ziņo LNT raidījums "Top10".
Kā jau prognozēts, «Vitronic Baltica» atkal nav ticis galā ar stacionāro fotoradaru uzstādīšanu - darbi notikuši vien nedaudz vairāk kā desmit vietās Rīgā un tās apkārtnē. Pirmdien, 21.maijā Valsts policija pieņems uzstādītos radarus, un tie jau tuvākajā laikā sāks darboties.
Arī policija pārsteigumus nesagādā, jo, visticamāk, radaru ieviesējam izteiks kārtējo brīdinājumu un ļaus turpināt darbus, nevis lauzīs līgumu.
«Protams, mums jārēķina tas, ka valsts šajā projektā nav ieguldījusi nevienu santīmu. Un, teiksim, pie šiem apstākļiem, pie šīs līguma laušanas mums varētu rasties kaut kādas juridiskas materiālas sekas tam visam, protams,» raidījumam norādīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
Ķuzis gan skaidro, ka līguma laušanas procedūra sākusies jau janvārī, kad «Vitronic Baltica» saņēmis pirmo brīdinājumu par kavēšanos ar radaru izvietošanu. Tomēr attiecību izbeigšana ar privāto uzņēmēju nebūtu prāta darbs, jo varot draudēt tiesu darbi.
Taču tādā pašā garā darboties mūžīgi «Vitronic Baltica» nevarēs. Ja firma nebūs uzstādījusi pilnīgi visus plānotos fotoradarus līdz septembrim – jeb aptuveni gadu pēc tam, kad būvdarbiem bija jāsākās – līgumu tālāk nevarēšot pagarināt pat teorētiski.
Ķuzis atzina: «Ja mēs skatāmies pēc paša, paša galējā, tad, protams, tas ir septembra mēnesis.Šis ir periods, kad līgums vairāk neparedz nekādus pagarinājumus.» Šobrīd policijā secināts, ka komersants ir «apņēmības pilns un grib šo projektu ieviest pilnībā».
Par radaru ieviešanas gaitu un ar to saistītajām problēmām, «Vitronic Baltica» vadība komentārus «Top10» kameras priekšā šonedēļ atteicās sniegt. Uzņēmums gan nemitīgi atkārto, ka radaru ieviešanu traucējusi tā partnera - «Latvijas Krājbankas» krahs, kā arī projektu saskaņošana un elektropiegādes nodrošināšana. Naudas lietas tagad esot atrisinātas. Cita lieta ir ar projektu iztrādi.
Taču aptaujājot pašvaldību būvvaldes, kļūst skaidrs, ka daudzi probjekti tajās joprojām nav iesniegti. Piemēram, Salaspils novads nav saņēmis nevienu no trim paredzētajiem projektiem.
«Viņi saņēma plānošanas arhitektūras uzdevumu un sāka projektēšanu. Man šķiet, ka bija viens zvans, viņi interesējās par kaut ko, ja. Bet joprojām projekts nav iesniegts akceptēšanai, un mēs nezinām par to projektēšanas gaitu,» raidījumam sacīja Salaspils novada Būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs.
Visās «Top10» aptaujātajās pašvaldībās ārpus galvaspilsētas, kurās būvprojekti iesniegti, tas izdarīts pārsteidzoši īsu laiku pirms Valsts policijas noteiktā termiņa iztecēšanas - šajā vai pagājušajā nedēļā.
Mārupes novada Būvvaldes vadītāja Aida Lismane sacīja: «Protams, ka tas nenotiek savlaicīgi, protams, ka nē. Jo it kā paļaujas uz to, ka būvvalde to visu jautājumu risinās ļoti ātri un operatīvi, bet, saprotiet, ne katru reizi tas tā ir izdarāms. Tā ir tāda paļaušanās, faktiski, savu problēmu pataisīšana par citu iestāžu problēmu.»
Ķekavas novada Būvvaldes vadītāja Inese Aizstrauta piebilst: «Protams, ka kavējas. Mēs esam uzsākuši ar viņiem sadarbību jau janvārī. Tālākā projektēšanas gaita bija atrunāta jau janvāra mēnesī. Ja viņi atnes pēdējā datumā, 15.-16. datumā nes projektus, tā ir viņu vaina.»
Vairākās pašvaldībās gan norāda, ka projektu saskaņošanas problēmas gan nav gluži «Vitronic Baltica» izdomājums. Piemēram, Salaspilī bija plānots fotoradaram piegādāt elektrību no piecu stāvu dzīvojamās ēkas, un tāpēc būtu jāiegūst visu dzīvokļu īpašnieku atļauja. Līdzīga problēma ir arī Ķekavā. Iedzīvotāji un zemes īpašnieki šādām iecerēm saka kategorisku «nē».
Aizstrauta uzskata: «Fotoradarus izvieto peļņas nolūkos, nevis drošībai, un tāpēc cilvēkiem radies šī pretdarbība pret šiem radariem. Tas ir viens. Un otrs, protams, ja šiem īpašniekiem ir šī zeme, viņi paši domā, kā viņu apsaimniekot, viņi nevarēs virs šī elektrokabeļa vairs ābeles stādīt vai kādu būvi izvietot.»
Visus «Vitronic Baltica» skaidrojumus Valsts policija sāks izskatīt pirmdien, 21.maijā un drīz pēc tam pieņems lēmumu, kā rīkoties tālāk. Naudassodu par kavēšanos uzņēmums sāka maksāt 21. novembrī. Tātad līdz šodienai «Vitronic Baltica» šķīries no aptuveni 20 000 latu.
Savukārt uzņēmuma iekasētā summa par no pārvietojamo fotoradaru darbības ir krietni lielāka. 30 radari jau fiksējuši vairāk nekā 57 000 ātruma pārkāpumu, par kuriem aprēķināta soda nauda virs miljons latiem. No šīs summas 35% jeb aptuveni 380 tūkstoši latu pienākas «Vitronic Baltica».
Palielināt soda naudu uzņēmumam policija nevarot. Ķuzis «Top10» skaidroja: «Diemžēl līgums mums neparedz citu naudas sodu uzlikšanu. Bet par iespējamām sankcijām un tāpat tamlīdzīgām lietām par līguma neizpildi, protams, mēs arī runāsim un skatīsimies nākošnedēļ.»
Kādas varētu būt citas sankcijas, Ķuzis pagaidām nezina teikt. Nākamnedēļ «Vitronic Baltica» iztaujās arī Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, kas uzņēmumam varētu pabojāt dzīvi ar likumdošanas palīdzību.
«Iekšlietu ministrija ir strādājusi, ja var tā teikt, baltos cimdos ar šo firmu. Ja mēs šajā sēdē 22.maijā neredzēsim, ka patiešām ir patiess progress, ir patiesa vēlēšanās uzlabot ceļu satiksmes drošību, nevis tikai iekasēt naudu, ja mēs to neredzēsim, es piedāvāšu komisijai nobalsot par priekšlikumu, ka mēs ieviesīsim jaunu pārvietojamo ceļa zīmi, kura būs jāizvieto pirms pārvietojamajiem fotoradariem,» raidījuam pauda uzskatu Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
Tikmēr policijas bijušo priekšnieku domas par fotoradaru sāgu ir dažādas. Bijušais Valsts policijas priekšnieks Aldis Lieljuksis kritizē «Vitronic Baltica» par nepārdomātu darbu, bet, viņaprāt, tagad ar firmu lauzt līgumu vēl nevajadzētu.
«Atkāpties no līguma, manuprāt, būtu nepareizs gājiens. Ir jāpanāk, lai līgumu izpilda. Varbūt tur var papildus kaut kādas soda sankcijas paredzēt, tas ir cits jautājums – bet tas, kas ir apņēmies kaut ko izdarīt, lai viņš izdara līdz galam,» atzina Lieljuksis.
Savukārt bijušais Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa noskaņots krietni kareivīgāk. Viņaprāt, policijai līgums ar «Vitronic Baltica» ir jālauž. Ja to tik viegli nevar izdarīt, tad vainīgi esot līguma slēdzēji.
«Tad, kad valsts mani kā pilsoni mēģina čakarēt, tad viņai tas izdodas visādā ziņā – nodokļos, vēl kaut ko. Kā ierēdņi sāk slēgt līgumus ar firmām, tā visādi brīnumi parādās - tad tas, tad šitas, nu vai tad, vai dieviņās, juristu nav iekšlietu sistēmā? Nu, ir šie juristi! Ir sapirkti pārvietojamie radari, ar kuriem pilnīgi viennozīmīgi tikai pelna naudu un vairāk neko citu nedara, kas neieteikmē ne satiksmes drošību, ne mēs jūtamies drošāk, ne labāk uz šiem ceļiem,» pārliecināts ir Rekšņa.
Aptauju dati uzrāda, ka vairums iedzīvotāju fotoradaru ieviešanu atbalsta un uzskata, ka tie var uzlabot drošību uz ceļiem Latvijā. Tas gan notiks vien tad, ja privātais uzņēmums godprātīgi izmantos valsts piešķirto pēdējo iespēju beidzot uzstādīt visus līgumā paredzētos radarus.
Avots: nra.lv
