Zemledus makšķernieku glābšana Buļļupē un Majoros atkal aktualizējusi jautājumu par to, kādā veidā sodīt bezatbildīgus copmaņus. Daļa izglābto, kā varēja vērot televīziju nofilmētajos materiālos, jutās kā vietēja mēroga zvaigznes un apmierināti ar viņiem izrādīto uzmanību.
Varbūt šoreiz atbildīgie dienesti un ministrijas spēs vienoties ne tikai par kosmētiskiem uzlabojumiem tā dēvēto bļitkotāju lietā, bet nonāks arī līdz reāliem darbiem, kas neapzinīgiem zemledus makšķerniekiem liks atvērt makus un iekļūt sodu reģistrā. Līdz šim nekas vairāk par parunāšanos nav noticis.
Maksā visa sabiedrība
Jūrmalā un Vakarbuļļos Rīgas jūras līcī no krasta atlūza divi lieli ledus gabali, uz kuriem atradās vairāk nekā 200 cilvēku. Kāds no Buļļupes ledus gūstekņiem emociju karstumā bija pavēstījis glābējiem, ka jūras virzienā uz ledus peldot pat 500 cilvēku, bet izrādījās nepilni divi simti. Glābšanas operācija ilga vairākas stundas. Aizvadītajā piektdienā cilvēku glābšanā iesaistījās karavīri, glābēji, brīvostas velkoņi un policisti. Precīzas glābšanas darbu izmaksas būs zināmas pēc Lieldienām, bet janvārī Neatkarīgā rakstīja, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) viena zem ledus pagājuša makšķernieka glābšana izmaksā vismaz 106 latus stundā (ja nav nepieciešams iesaistīt ūdenslīdējus). Šoreiz neiztika arī bez helikopteriem un velkoņiem. Nacionālo bruņoto spēku pārstāvis Normunds Stafeckis informēja, ka helikopteram viena tehniskā lidojuma stunda izmaksā līdz 1000 latiem.
Gan VUGD, gan armijā uzsver, ka par cilvēku glābšanu naudu nepiedzen un nevienu no pārgalvjiem nesoda, jo tiesiski tas nav paredzēts. N. Stafeckis norādīja, ka saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem par glābšanu uz jūras «naudu neņemam». Līdzekļi jau ir iekļauti armijas ikgadējā budžetā. Toties kad jāveic materiālo vērtību glābšana, piemēram, kuģim uzskrienot uz sēkļa, tad tas ir maksas pakalpojums. «Bet ne cilvēku glābšana,» viņš uzsvēra.
Plāno kopīgu parunāšanu
VUGD preses un sabiedrisko attiecību pārstāve Viktorija Šembele stāstīja, ka bļitkotāju glābšanas darbu laikā 29. martā bijuši vairāki izsaukumi uz ugunsgrēkiem Rīgā, bet, par laimi, tiem nebija paaugstinātas bīstamības statuss. Ja situācija būtu citāda, glābējiem neklātos viegli, jo ļoti daudzi darbinieki atradās Majoros un pie Buļļupes.
Bet pēc Lieldienām gan visas ieinteresētās puses, izņemot, protams, pašus zemledus varoņus, sākšot spriest, ko darīt. Jāatgādina, ka šādas sarunas notiks ceturto vai pat piekto reizi. VUGD sola rīkot kopīgu sanāksmi ar zemledus makšķernieku glābšanā iesaistītajiem dienestiem, lai meklētu kopīgus risinājumus, kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus. Citu valstu pieredze liecina, ka tur tiek noteikts ledus bīstamības periods. Ja tad cilvēki kāpj uz ledus, viņus drīkst administratīvi sodīt.
Piedāvājumi jau ir
Piemēram, Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvis Birkovs jau ir izteicies, ka būtu vajadzīga gan efektīva brīdinājuma sistēma, gan apdrošināšana, gan administratīvie sodi. Dodoties ceļojumā, saprātīgi domājošs cilvēks sevi apdrošina pret nelaimes gadījumiem. Līdzīgi vajadzētu rīkoties arī makšķerniekiem, kuri vēlas kāpt uz ledus. Vai apdrošināšanu un glābšanas darbu izmaksas varētu iekļaut makšķerēšanas kartes cenā?
Rīgas domes deputāts un makšķernieku lobijs Buļļupē Ēriks Škapars uzskata, ka dārgu makšķerēšanas karti visiem uzspiest nevajadzētu gan. Ja tagad makšķerēšanas karte maksā 10 latu gadā, tad kāpēc uzspiest visiem godprātīgajiem copmaņiem, piemēram, maksāt 100 latu gadā? Tas nebūtu pareizi, viņš uzskata un pieļauj, ka «mēs varētu skaidrojošo darbu veikt». Savukārt par tiem, kuri kļūst par dreifējoša ledu gūstekņiem, viņš noteic: «Tas ir azarts, makšķerniekiem liekas, ka pēdējais ledus ir tas labākais.»
Ē. Škapars uzskata, ka vienotas receptes nebūs, katram pašam jāsaprot, ko viņš dara un ar ko riskē. Arī 29. martā bija situācija, ko varētu dēvēt par traģikomisku, ja vien nodokļu maksātāji par to nemaksātu. V. Šembele stāstīja, ka Majoros no ledus bija nocelti gandrīz visi cilvēki. Viens bļitkotājs atteicās kāpt helikopterā, jo viņam palīgā ar koka airu laivu iroties kāds draugs. Izrādījās, ka glābēji helikopterā uzņēma cilvēkus bez zemledus makšķernieka aprīkojuma, bet iepriekš aprakstītais kungs nevēlējās savus instrumentus pamest. Rezultātā glābējiem vajadzēja glābt arī zvejnieka dēlu koka laivā, jo necik ātri viņš nevarēja pairties un laikapstākļi nebija labvēlīgi tādam ceļojumam jūrā.
Pašlaik jau nolemts Rīgas pludmalēs izvietot brīdinājuma zīmes, ka uz ledus atrasties ir bīstami, un pašvaldības policistiem pastiprināti patrulēt pludmalēs.
Avots: nra.lv /Antra Gabre
