Saeima kļuvusi neprofesionālāka, vulgārāka, kuru vadīt nebūtu gods. Tā, atzīmējot Latvijas parlamenta un Satversmes 90. gadadienu, Neatkarīgajai atzīst aptaujātie bijušie Saeimas priekšsēdētāji.
«Šādu Saeimu es negribētu vadīt. Manā laikā aktuāls bija jautājums, vai es to varu izdarīt, bet tagad – kāpēc ne es?» kritiska bija 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse. Viņa uzskata, ka tikai pēdējos gados ieviestā prakse, ka parlaments bez ierunām izpilda valdības un koalīcijas diktātu, vairs neļauj Latviju dēvēt par parlamentāru republiku. «Tagad saka, ka koalīcija ieklausās opozīcijā, bet tā nav taisnība. Manā laikā pozīcija atbalstīja opozīcijas ierosinājumus, tagad tā vairs nenotiek,» uzskata I. Kreituse. Turklāt parlamenta deputāti esot «ar zemāku kvalitāti» nekā iepriekšējos sasaukumos, un tajā esot vainojams iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera lēmums par Saeimas atlaišanu.
Kritiski bijusī Saeimas priekšsēdētāja izteicās arī par tradīciju, kad pirms balsojumiem Saeimas frakcijas vadītājs ar zīmēm norāda, kā partijas biedriem jābalso. I. Kreituse uzskata, ka šādi demokrātija tiek izkropļota. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Gunārs Kusiņš, stāstot par Saeimas nerakstītajām tradīcijām, gan skaidroja, ka īkšķa vai kādas noteiktas krāsas kartītes pacelšana ieviesusies tikai tādēļ, lai atgādinātu deputātiem, kāds bijis frakcijas vienoti panāktais lēmums pirms konkrēta balsojuma, nevis sava viedokļa uzspiešana pārējiem.
Citu iemeslu dēļ Saeimas priekšsēdētāja krēslā nevēlētos atgriezties 8. Saeimas spīkere Ingrīda Latimira (Ūdre). «Man beidzot ir privātā dzīve, man nav jāpieņem valstiski svarīgi lēmumi, un man 24 stundas diennaktī vairs neseko žurnālisti,» atzīstas bijusī politiķe. I. Ūdre arī norādīja, ka, viņasprāt, 8. Saeima bija viendabīgāka un partiju iekšienē bija mazāk konfliktu nekā šajā parlamentā. Deputāti arī labāk mācējuši uzvesties. «Manā laikā nebija tik lielu problēmu ar deputātu uzvedību un bija tikai pāris cilvēku, kas varēja radīt problēmas,» teica I. Latimira.
Savukārt 7. Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem šķiet, ka parlaments un tā vadītāji «netver laukumu». Tiesa, tas gan nenotiekot tāpēc, ka neesot vēlēšanās ko darīt. «Tagad runājot ar tiem, kas politikā, dzirdu, ka viņiem jānodarbojas ar ikdienas ugunsgrēku dzēšanu un apkārt notiekošo vienkārši nav laika pamanīt. Domāju, ka līdzīgi bija arī man,» paškritisks ir no politikas aizgājušais J. Straume, kurš uzskata, ka šobrīd ir «uzvarējis populisms, valdošās politiskās elites lozungi ir deklaratīvi un saturs neatbilst formai».
Kritisks par saviem politiskajiem pēctečiem bija arī 9. Saeimas priekšsēdis Indulis Emsis. «9. un 10. Saeimas kvalitāte intelektuālā un pieredzes ziņā bija ievērojami augstāka nekā 11. Saeimai, kas ir kā tikko iesaukti pionieri ar lielām vīzijām, kuri pēc kāda laika saprot, ka izmaiņu iespējamība ir minimāla un revolucionāru reformu nepieciešamība apšaubāma, saka I. Emsis. Arī viņš uzskata, ka 10. Saeimas atlaišana nav devusi solīto un cerēto ieguvumu un tas nemaz neesot bijis iespējams, jo «parlamentārajai iekārtai ir jāattīstās evolucionāri, nevis revolucionāri».
Visi aizgājušo Saeimu priekšsēdētāji Saeimas namā pulcējās, lai atzīmētu parlamenta un Satversmes jubileju – 1. Saeima sanāca un valsts pamatlikums stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī. Par godu šim notikumam iepriekšējo Saeimu vadītāji pozēja kopīgai bildei.
Savukārt nākamnedēļ savu 90. jubileju svinēs Valsts prezidenta institūcija, jo 1922. gada 14. novembrī Latvijas Republikas 1. Saeima par pirmo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti. Atzīmējot šo jubileju, Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju rīko izstādi, kas ir veltīta visiem astoņiem Latvijas Valsts prezidentiem. Ekspozīcijas atklāšanā trešdien piedalījās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
