Pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa lēmums par kandidatūru nākamajam prezidentūras termiņam būs atkarīgs no ģeopolitiskās situācijas, sevišķi saistībā ar Latvijai bīstamāko konfliktu Ukrainas austrumos, trešdien intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" atklāja pats prezidents.
Tuvojoties pašreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņu beigām, aizvien aktuālāks kļūst jautājums par Bērziņa kandidatūru nākamajam prezidentūras termiņam. Pats prezidents savu lēmumu vēl neatklāj, tomēr norāda, ka to ietekmēs situācija pasaulē un Ukrainas konflikta attīstība.
Prezidents neslēpj, ka esot vēl darbi, kas ir jāpadara un jānoved līdz galam, tai skaitā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības padomē: "Šis laiks ir pietiekami sarežģīts un prasa kopīgu darbību," sacīja Bērziņš.
Prezidents atkārtoti apliecināja, ka savu lēmumu par dalību prezidenta vēlēšanās atklās aprīļa sākumā, norādot, ka tas esot pietiekami laicīgi, ņemot vērā faktu, ka oficiālais termiņš ir maija vidū.
Savukārt vērtējot aizvadītos četrus gadus prezidenta amatā un paveikto, Bērziņš par savu lielāko panākumu uzskata nodibinātās biznesa saites ar dažādām valstīm.
"Izejot no tā, ka man jānodrošina ārpolitiskā valsts tēla attīstība un mums ievērojami jāpalielina ekonomiskās attīstības tempi, mana rīcība bija fokusēta uz to, lai radītu jaunus kontaktus ar zemēm, ar kurām iepriekš tie nebija pietiekami stipri gan ārpus Eiropas Savienības (ES) , gan ES," sacīja Bērziņš.
Bērziņš skaidroja, ka veiksmīgu kontaktu dibināšanas rezultāts vērojams Latvijas eksporta stabilā izaugsmē, vienlaikus norādot, šis process nebūt nav noslēdzies un ir jāturpina meklēt ciešāki kontakti visās nozarēs:"Jāstrādā tādās jomās kā enerģētika, izglītība, biznesa attīstība un kultūra, kas sniegs Latvijai ne tikai tirgus ekonomikas priekšrocības, bet tas ir arī jautājums par valsts drošību," sacīja prezidents.
Uz jautājumu, vai pēc viņa domām, Saeimas lēmums noraidīt prezidenta atklātu ievēlēšanu ir pareizs, Bērziņš norādīja, ka situācijā, ja partija neuzticas saviem biedriem, tad būtu interesanti vērot, kā šie biedri balso, taču ja viedoklis ir skaidrs, tad tam neesot nozīmes. Prezidents gan vienlaikus norādīja, ka viņa prāt vislabākais modelis būtu Igaunijas, kur prezidenta ievēlēšanā piedalās arī pašvaldības.
