Pirmdien, 30. janvārī zemkopības ministre Laimdota Straujuma Rīgā tikās ar Lietuvas lauksaimniecības viceministru Mindaugu Kuklieri (Mindaugas Kuklierius) un Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu (Helir-Valdor Seeder) un pārrunāja Baltijas valstu kopīgo nostāju par nepieciešamību ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) attiecībā uz visu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimniekiem pēc 2013. gada.
Tikšanās laikā Latvijas, Igaunijas un Lietuvas zemkopības ministri apspriedās par to, kādi grozījumi būtu nepieciešami Eiropas Komisijas (EK) regulas priekšlikumā par tiešajiem maksājumiem, lai ES atbalstu saņemtu ražojošie lauksaimnieki, nevis tā saucamie „dīvāna zemnieki”. Attiecībā uz EK priekšlikumiem par obligātu tiešo maksājumu t.s. „zaļo pasākumu” piemērošanu Baltijas valstu nostāja sakrīt – ieviešot šos pasākumus, jāņem vērā dalībvalstu specifikas un šiem pasākumiem jābūt saimnieciski saprātīgiem, lai tie neradītu nesamērīgu slogu lauksaimniekiem.
„Baltijas valstu attiecību starpā ir sācies jauns posms – turpmāk lauksaimniecības jomā jautājumos, kuros mums ir vienots viedoklis, sagatavosim kopēju Baltijas valstu pozīciju sarunām Briselē. Atsevišķi mēs esam mazas valstis, bet, kopā strādājot, mūsu iespējas panākt savu interešu ievērošanu palielinās,” pēc tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem uzsvēra zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Šodien zemkopības ministre tikās arī ar Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputātēm Meiridu Makginesu (Mairead McGuinness) un Sandru Kalnieti, lai skaidrotu situāciju, ka vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanas ES dalībvalstu lauksaimniekiem pamatā ir godīga KLP un taisnīgs tiešo maksājumu sadalījums, sākot ar 2014. gadu. Preses konferencē EP deputāte Meirida Makginesa uzsvēra, ka Eiropas Parlamentam ir jāstrādā, lai mainītu EK pašreiz piedāvāto priekšlikumu par KLP reformu pēc 2013. gada, ieklausoties visās dalībvalstīs un sevišķi to lauksaimniekos, jo KLP vistiešāk skar tieši lauksaimniecību. „Mūs priecē tas, ka Baltijas valstis visskaidrāk pauž savu nostāju Kopējās lauksaimniecības politikas reformas jautājumos. Līdz šim Latvija 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir bijusi visaktīvākā, skaidrojot Briselē savu lauksaimnieku intereses. Citām dalībvalstīm vajadzētu mācīties no Latvijas, kā lobēt savas intereses,” preses konferencē sacīja Meirida Makginesa. Savukārt EP deputāte Sandra Kalniete norādīja, ka vairāku ES dalībvalstu, īpaši Vācijas un Francijas pārstāvji sarunās ir pauduši izpratni par Baltijas valstu īpašo situāciju netaisnīgajā tiešo maksājumu sadalē un to, ka šai situācijai ir jāmeklē risinājums, lai mazinātu netaisnību pret Baltijas valstu lauksaimniekiem.
Jau ziņots, ka Latvija prasa: lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem ES lauksaimniekiem, ir jānosaka minimālais tiešo maksājumu līmenis vismaz 80 procentu apmērā (ap 214 eiro par hektāru) no ES vidējā, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014. gadu.
