Atstāšana uz otru gadu – tikai īpašos izņēmuma gadījumos

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar pašvaldību izglītības speciālistiem izstrādājusi jaunu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu par obligātajām prasībām skolēnu uzņemšanai, atskaitīšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs. Noteikumu projekts paredz, ka 1.-4.klasē un 10.-12.klasē skolēnus uz otru gadu neatstāj, savukārt no 5.līdz 8.klasei uz nākamo klasi pārceļ, ja ir ne vairāk kā viens nepietiekams vērtējums gadā.

Visos gadījumos, kad 1.-4.klasē bērnam mācībās bijušas problēmas, kuru dēļ nav saņemts pietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, viņam nosakāmi papildu mācību pasākumi pēc mācību gada beigām un nodrošināma iespēja kārtot pēcpārbaudījumu. Ja tomēr vērtējums gadā palicis nepietiekams, nākamajam mācību gadam obligāti izstrādājams individuāls atbalsta pasākumu plāns mērķtiecīgai mācību grūtību novēršanai. Atstāšana uz otru gadu būs pieļaujama tikai īpašos izņēmuma gadījumos – kad kompleksi būs izvērtēti skolēna mācību sasniegumi, to attīstības dinamika, vispārējā attīstība, kavējumi un mācību sasniegumu prognozes nākamajam mācību gadam.

Noteikumu projektā paredzēts, ka, ja 10.-12.klasē ir saņemts nepietiekams vērtējums gadā kādā mācību priekšmetā, skola nosaka papildu mācību pasākumus pēc mācību gada beigām un nodrošina iespēju kārtot pēcpārbaudījumu. Ja nav nokārtots arī pēcpārbaudījums, tad šo mācību priekšmetu ir jāapgūst pašam pašizglītības formā. Uz otru gadu vidusskolā var palikt tikai izņēmuma gadījumos, ja attaisnotu kavējumu dēļ nav iespējams saņemt gada vērtējumu.

Ja skolēns nav spējis izpildīt Vispārējās izglītības likumā noteiktās prasības apliecības par pamatizglītību saņemšanai, 9.klasē viņš drīkst mācīties atkārtoti.

Jaunie noteiktumi paredz noteikt, ka uz trešo gadu tajā pašā klasē skolēnu neatstāj.

Pētījumi rāda, ka atstāšanai uz otru gadu (izņemot īpašus gadījumus, piemēram, ilgstošas slimošanas dēļ) ir daudz lielāka negatīvā ietekme uz skolēnu un tā rada daudz vairāk problēmu, nekā ir ieguvumu gan indivīdam, gan sabiedrībai. Ja mācīšanās tiek organizēta atbilstoši skolēna dotībām un vajadzībām, tad katrs bērns var sasniegt valsts vispārējās izglītības standartos noteiktos mērķus. Pedagogiem, vecākiem un izglītības iestādēm ir nepieciešams izstrādāt alternatīvas stratēģijas, kā arī sniegt atbilstošu atbalstu, ja skolēnam rodas problēmas mācību procesā. Tāpēc nepieciešama sistemātiska katra skolēna mācību sasniegumu novērtēšana, agrīna iejaukšanās, ja parādās problēmas, iesaistot arī vecākus, skolas atbalsta programmu īstenošana, pedagogu izglītošana darbam ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās.

Latvijā pēc PISA 2009 (starptautiskās skolēnu novērtēšanas programma) rezultātiem ir 11,1% otrgadnieku (skolēni, kuri visā izglītības posmā 1.-9.klases laikā kaut vienu reizi ir palikuši uz otro gadu), kas ir nedaudz labāk nekā OECD valstīs vidēji (13,0%),

tomēr Latvijā ir vairāk šādu otrgadnieku nekā kaimiņu valstīs. Piemēram, Igaunijā tikai 5,6%, Lietuvā 3,9%, Somijā 2,8% skolēnu pamatizglītības ieguves laikā ir kādreiz palikuši uz otru gadu tajā pašā klasē.

Jaunajā noteikumu projektā „Kārtība, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības iestādēs un atskaitīti no tām, un obligātās prasības pārcelšanai uz nākamo klasi” arī būtiski papildināts pants, kurš nosaka izglītības iestādes rīcību gadījumos, kad skolēns ir atgriezies no mācībām citā valstī un vēlas turpināt mācības Latvijas izglītības iestādē. Noteikumi paredz, ka šādos gadījumos direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras Latvijas un bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā.

Noteikumu izstrādē bija iesaistīti Latvijas novadu un pilsētu izglītības pārvalžu izglītības speciālisti, izglītības iestādes un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija, kas sniedza atzinumus un priekšlikumus.

Avots: nra.lv