Iekšlietu ministrija (IeM) rosinās valdību atteikties no piedāvājuma iegādāties Vitronic GmbH fotoradarus. Pēc pagaidu līguma ar VTraffic termiņa beigām 31. decembrī ātrumu uz ceļiem kontrolēs Ceļu policija (CP), bet par tālāko radaru sistēmas ieviešanu vēl lems.
Visticamāk, tiks rīkots jauns iepirkuma konkurss, akcentu liekot uz stacionārajiem radariem, preses pārstāvjiem uzsvēra iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.
Kad Valsts policija (VP) nolēma šā gada 25. septembrī pārtraukt līgumu ar privāto partneri VTraffic, VP saņēma vairākus fotoradaru ražotāja Vitronic GmbH priekšlikumus par tālāko sadarbību. Lai noskaidrotu 57 radaru tehnisko stāvokli, piedāvātās pirkuma summas objektivitāti un tirgus vērtību, kā arī pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu radaru darbību, tika piesaistīti neatkarīgie eksperti – SIA PricewaterhouseCoopers.
Auditoru kompānijas pārstāve Zlata Elksniņa-Zaščirinska atzina, ka VTraffic ieviestais biznesa modelis ir neefektīvs, jo koncentrējas lielākoties uz pārvietojamo ierīču izmantošanu un to apkalpošanai vajadzīgs liels personāls (30 pārvietojamo ierīču darbības nodrošināšanai vajag 46 cilvēkus un vēl katram radaram – automašīnu) un augstas uzturēšanas izmaksas: gadā to uzturēšanai būtu jātērē aptuveni miljons latu. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz to, ka tehnika jau lietota iepriekšējā līguma ietvaros un daļai no tās jau beidzies garantijas termiņš. Ņemot vērā, ka, iegādājoties radarus un to atbalstošo infrastruktūru, būtu jāveic apjomīga sistēmas automatizācija, «tie būtu milzīgi izdevumi, tāpēc piekrītam auditorkompānijas ieteikumam neiegādāties Vitronic GmbH iekārtas», atzina R. Kozlovskis, piebilstot, ka IeM arī saņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja atzinumu, ka pirkuma darījums ierobežotu konkurenci un publiskā iepirkuma likuma piemērošana nav drauds būtiskām valsts interesēm. Taču, tā kā ministrija uzskata, ka radari ir nepieciešami, tad kopā ar Satiksmes ministriju būtu jāizvērtē to ieviešanas risinājumus, tai skaitā rosinot rīkot jaunu publisko iepirkumu par jaunu iekārtu iegādi un to ieviešanu uz Latvijas ceļiem. R. Kozlovskis, atsaucoties uz konfidencialitāti un vēl izvērtējamiem jautājumiem, atteicās nosaukt jelkādas summas vai skaitļus.
Kamēr kārtējo reizi tiks spriests, ko un kā darīt, situācija uz ceļiem būšot CP atbildībā. VP priekšnieks Ints Ķuzis sola nodrošināt satiksmes uzraudzību bez ievērojamas pārkāpumu statistikas palielināšanās. Šā uzdevuma veikšanai gan nāksies ieguldīt pusmiljonu, ko IeM paredzējusi lūgt no valsts kabatas.
«Tā kā tās īpašumā esošie transportlīdzekļi nav aprīkoti ar ātruma fiksētājiem un video ierakstu sistēmu vai arī tie ir novecojuši, to iegādei un modernizācijai būs vajadzīgi ap 500 000 latu,» skaidroja I. Ķuzis. Iepirkuma konkursu to iegādei plānots izsludināt nākamā gada janvārī. Kad tas varētu beigties, nav zināms, līdz ar to, kamēr CP mašīnās nav uzstādītas jaunās ierīces, ātrumpārkāpējus ķert nevarēs, atzina iekšlietu ministrs.
***
Viedokļi
Rihards KOZLOVSKIS, iekšlietu ministrs:
– Visticamāk, tiks rīkots jauns iepirkuma konkurss, akcentu liekot uz stacionārajiem radariem.
Ints ĶUZIS, Valsts policijas priekšnieks:
– Ceļu policijas transportlīdzekļu aprīkojuma iegādei un modernizācijai būs vajadzīgi aptuveni 500 000 latu.
Zlata ELKSNIŅAZAŠČIRINSKA, PricewaterhouseCoopers pārstāve:
– VTraffic biznesa modelis ir neefektīvs: pārvietojamo ierīču apkalpošanai vajadzīgs liels personāls un lieli izdevumi.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
