Sāls daudzums skolēnu ēdienā atkal nokļuvis diskusiju krustugunīs.
Mediķu, tostarp uztura speciālistu viedoklis ir strikti nemainīgs – sāls uzturā jālieto pēc iespējas mazāk un noteikumus skolēnu ēdināšanā mīkstināt nedrīkst, savukārt no skolu ēdināšanas uzņēmumiem un atsevišķiem vecākiem un pat skolotājiem saņemtas sūdzības: bērni ēdienu bez sāls neēdot.
Skolu ēdināšanas uzņēmumi arī bažījas: pieaugot pārtikas izmaksām, komunālajiem maksājumiem, minimālajai algai, arvien grūtāk ir nodrošināt kvalitatīvu ēdienu par esošo finansējumu. Uztraukumu rada arī eiro ieviešana, jo arī tas sadārdzināšot skolas pusdienu reālās izmaksas.
Karstā sāls
Veselības ministrija jau izstrādājusi grozījumus, ar kuriem teorētiski atkāpjas no iepriekšnoteiktās stingrās normas, ka skolēnu ēdiena pagatavošanā sāls nedrīkst būt vairāk par 0,25 gramiem un 100 gramiem gatavā skolēna ēdiena. Noteikumu grozījumos, kuri pieejami apspriešanai, paredzēts noteikt, ka pievienotā sāls daudzums gatavajā ēdienā nepārsniedz vienu gramu uz 100 gramiem produkta. Šāda norma joprojām esot spēkā attiecībā uz to ēdienu, ko finansē valsts, proti, pirmās un otrās klases skolēniem. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta speciāliste Sanita Kukliča Neatkarīgajai stāsta, ka pašlaik patiešām ir spēkā divas dažādas normas attiecībā uz sāls daudzumu ēdienā skolēniem – valsts apmaksātajām un pārējām. Plānots šīs normas noteikt vienādas. «Mēs gribējām noteikt šo vienu gramu sāls uz 100 gramiem gatavā ēdiena, taču Ārstu biedrība, uztura speciālisti strikti iebilda, tāpēc tagad notiek un notiks diskusijas, kamēr vienosimies,» atklāj S. Kukliča. No skolu ēdināšanas uzņēmumiem, vecākiem un skolotājiem saņemtas ziņas, pat sūdzības, ka bērni neēd pusdienas bez sāls. Dzirdēts pat tāds stāsts, ka skolotāja nes līdzi sāli no mājām, lai piebērtu ēdienam. Izskanējis viedoklis, ka pāreja uz samazinātu sāls daudzumu notikusi pārāk strauji; ka bērni pie tāda ēdiena nav pieraduši, neēd skolās, bet veikalā sapērkas našķus vai skrien uz tuvējām kafejnīcām.
Rīkos degustāciju
Skaidrs, ja jau mājās ģimenē bērni ēd sasālītu ēdienu un ja vēl skolotāji rāda šādu piemēru, bērni var atteikties ēst pusdienas ar mazāku sāls daudzumu... Taču VM saņēmusi arī atbalstu no vecākiem, kuriem tieši patīk, ka ēdiens tagad ir garšīgāks. «Man personīgi šķiet, ka var pagatavot garšīgu ēdienu ar nelielu sāls daudzumu, viss atkarīgs no tā, kā gatavo,» pārdomās dalās S. Kukliča.
Visticamāk, ārstu saime nedos akceptu lielākam pieļaujamā sāls daudzumam skolēnu ēdienā, kā tas ir noteikts pašlaik. Kāds varētu būt risinājums? «Jānosaka vienādas normas visām pusdienām, neatkarīgi, kurš maksā. Kādas – par to diskutēsim,» saka VM speciāliste. VM pat gatava rīkot ēdiena degustāciju, piedāvājot nogaršot ar dažādiem sāls daudzumiem gatavotus ēdienus.
Latvijas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča uzskata, ka tomēr vajadzētu atļaut lielāku sāls daudzumu un tad pakāpeniski samazināt, jo pāreja notikusi pārāk strauji: «Esam guvuši pieredzi, daudzviet pirmie mēneši bija ļoti grūti, un tas ir saprotams. Mūsu veikali ir pilni ar ēdienu, kas satur sāli lielās devās un vēl visādus garšas pastiprinātājus. To visu bērni ēd. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ēdiens bez sāls skolās negaršo.»
Krīze turpinās
Komunālo izmaksu un minimālās algas paaugstināšana, kā arī eiro ieviešana būs smagi pārbaudījumi skolu ēdnīcām, uzskata Neatkarīgās aptaujātie skolu ēdināšanas uzņēmumi. Katra pašvaldība izmaksas skolēnu pusdienām un to, cik klasēm nodrošināt bezmaksas ēdināšanu, nosaka pati. Vilces pamatskolā darbojas uzņēmums Laiks ēst; tā vadītājs Aldis Pommers stāsta: pusdienas pašvaldība apmaksā pirmo līdz ceturto klašu bērniem. Par ēdienreizi jāmaksā tikai piektās un sestās klases skolēniem, no kuriem trūcīgie saņem brīvpusdienas. Pašvaldība par tām samaksā 90 santīmus dienā. Pārējie vecāki par bērnu ēdināšanu dienā maksā 1,30 latus. Skolēnu pusdienas ietekmē noteikumu izmaiņas, kā arī šogad – nākamgad komunālo izmaksu pieaugums un eiro ieviešana, domā A. Pommers. «Nāksies ietaupīt uz pārtikas rēķina. Cenu nevaram celt, jo ir līgums ar pašvaldību. Izdzīvot ir ļoti grūti, un būtu nepieciešams papildu finansējums.»
Arī Ozolnieku vidusskolā no 1. līdz 4. klasei pusdienas apmaksā pašvaldība. Porcija maksā 79 santīmus. «Ja būtu atbilstoša samaksa, varētu arī normāli pabarot. Produktus, protams, iegādājamies kvalitatīvus un prasībām atbilstošus, bet, ja varējām bērniem iedot meloni vai bumbieri, tad turpmāk neko vairāk kā kvalitatīvu ābolu piedāvāt nevarēsim. Arī gaļu pirksim labu, bet lētāko, kas arī nozīmē vienveidību. Šajā situācijā, protams, cietīs bērns,» pārdomās dalās uzņēmuma Konstants vadītājs Egons Landsmanis. Savukārt Rīgas angļu ģimnāzijā pusdienas izmaksā latu dienā. Ēdināšanas firmas Raģe valdes locekle Gunta Bernane domā: pieaugot prasībām, pieaugot izmaksām, kļūst arvien grūtāk par noteikto samaksu paēdināt bērnus. Taču viņa arī secina, ka tik zema pirktspēja kā pašlaik nav novērota – acīmredzot krīze vecāku maciņos turpinās. «Valsts varētu izvērtēt prioritātes un nākt pretim vecākiem. Igaunijā jau pirms desmit gadiem visi bērni ēda par brīvu,» saka G. Bernane.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
