Skolēnu skaits Latvijas pašvaldību izglītības iestādēs sarucis par 1% jeb 3086. Vairāk bērnu nekā pērn šogad mācās sākumskolas posmā, taču vidusskolās vērojams kritums – pat par 9%.
Mācības pašvaldību izglītības iestādēs šogad uzsākuši 248 113 bērni un jaunieši, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija par izglītojamo skaitu pašvaldību izglītības iestādēs uz 2013. gada 2. septembri. Salīdzinot ar iepriekšējā mācību gada sākumu, šogad skolēnu skaits samazinājies par 1% jeb 2158 izglītojamajiem.
Pašvaldību iesūtītie dati rāda, ka no kopējā skaita 1. līdz 12. klašu grupā mācās 204 891 skolēns, pirmsskolas obligātajā sagatavošanā no piecu gadu vecuma – 41 861 bērns, pašvaldību profesionālajās izglītības iestādēs – 1361 audzēknis. Procentuāli šī bilance ir: par 1% jeb 3086 sarucis skolēnu daudzums 1.–12. klasēs (vislielākā lejupslīde – par 9% jeb 3830 – konstatēta vidusskolās), bet pašvaldību profesionālajās mācību iestādēs audzēkņu ir par
149 jeb 10% mazāk nekā pērn. Savukārt piecgadīgo un sešgadīgo grupā vērojams kāpums: bērnu ir par 1077 jeb 3% vairāk nekā iepriekšējā mācību gadā. Tāpat šogad par 887 izglītojamajiem jeb 1% vairāk ir 1.–4. klasēs. Abos mācību gados nav mainījusies skolēnu skaita proporcija pa klašu grupām 1.–4. klasēs (36%), 5.–9. klasēs (44%) un 10.–12. klasēs (20%).
Mazajās skolās mācības šogad uzsākuši 13 344 skolēni, kas ir 7% no kopējā izglītojamo skaita valstī 1.–12. klasēs. Salīdzinājumā ar pagājušo mācību gadu šis īpatsvars ir krities par 83 skolēniem jeb 1%.
IZM vērš uzmanību, ka kopējais izglītojamo skaits pašvaldību izglītības iestādēs atšķiras no valsts finansētā izglītojamo skaita. Šī atšķirība rodas, jo valsts finansē arī tos bērnus, kuri apgūst pirmsskolas izglītības programmu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī tos, kas līdz piecu gadu vecumam izglītojas speciālajās internātskolās un rehabilitācijas centros, taču šie audzēkņi netiek uzrādīti kopējā izglītojamo skaitā.
Tāpat kopējos skaitļus ietekmē tas, ka pašvaldību profesionālās izglītības iestādes tiek finansētas no valsts un Eiropas Sociālā fonda budžeta (ESF). Audzēkņiem, kuri kvalifikāciju vēlas iegūt pēc vidējās izglītības iestādes pabeigšanas un mācās ESF finansētās izglītības programmās, valsts finansējums netiek nodrošināts.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
