Ar Circenes demisijas prasību vēlas panākt izpratni

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija ar balsu vairākumu kopsapulcē pagājušajā nedēļā pieņēmuši lēmumu prasīt veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) demisiju. Ģimenes ārsti uzsver, ka viņi nekādā gadījumā nav pret kvalitātes kritēriju ieviešanu, tomēr aicina to darīt pārdomāti, saprātīgi un atbilstoši reālajām iespējām.


Jau iepriekš Veselības ministrija (VM) vēlējusies ieviest līdzīgus kvalitātes kritērijus, taču Ģimenes ārstu asociācijas sniegtā informācija liecina, ka neviens no Latvijas ģimenes ārstiem šos kritērijus nav izpildījis. Ģimenes ārsti arī nobažījušies par negatīvo attieksmi pret viņiem – tieši ģimenes ārsti pašlaik tiekot pozicionēti kā vainīgie pie tā, ka veselības aprūpes sistēmā kaut kas nedarbojas, un no VM puses tas vēl tiek veicināts, sakūdot dažādu nozaru profesionāļus un pacientus, nevis izskaidrojot, kādas prasības ir uzliktas ārstiem, kāda birokrātija valda un ka par katru mazāko neprecizitāti ģimenes ārstus soda inspekcija. Šādi viedokļi vairākkārt izskanēja sapulces laikā, kad ārsti lēma par turpmākajiem soļiem, organizējot iespējamās protesta akcijas.


Asas debates – ko darīt


No asociācijas pilnsapulces 418 dalībniekiem par lēmumu pieprasīt veselības ministres demisiju nobalsoja 385 biedri. Par ģimenes ārstu iespējamo rīcību gan notika karstas debates, un bija ģimenes ārsti, kuri norādīja, ka ministra demisija neko neatrisinās, tāpat kā līgumu neparakstīšana ar valsti par pakalpojumu sniegšanu. Demisijas pieprasījuma iemesli tiks formulēti vēstulē Ministru prezidentam, taču ir skaidrs, ka par demisijas pieprasījumu izlemts pēc VM sagatavotajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas regulē veselības aprūpes finansēšanas kārtību.


Asociācijas vadītājs Pauls Princis ģimenes ārstiem stāstīja par VM plānotajiem noteikumiem. Piemēram, viena no prasībām jau no nākamā gada būs: ja pie pacienta būs atbraukusi ātrā palīdzība, bet viņš netiks ievietots slimnīcā, ģimenes ārsta pienākums turpmāko 24 stundu laikā būs noskaidrot, kas ar šo pacientu noticis vai notiek. «Neatliekamā palīdzība mums pateiks vārdu, uzvārdu, un mums būs jāmeklē, kur šis pacients ir. Kā mums paskaidroja, tad nekādu adresi, no kurienes pacients paņemts vai kur apmeklēts, mums nedos, jo tā ir konfidenciāla informācija, kā arī viņa tālruņa numurs. Ja ģimenes ārsts nevarēs sazvanīt šo cilvēku, būs jādodas pie viņa uz mājām vai arī to darīs māsa. Par šādu vizīti ģimenes ārstam samaksa nav paredzēta. Jautājums, kurš tad maksās – valsts vai pats cilvēks?» vaicā P. Princis. Ģimenes ārsti te saredz problēmu, jo cilvēki būs vēl ieinteresētāki saukt ātro palīdzību, jo zinās, ka nākamajā dienā noteikti atnāks arī ģimenes ārsts – citādi ģimenes ārsta vizīte uz mājām maksā 15 latu.


Ar kvotām uz labāku aprūpi


Dažādas pretrunas, cinisku attieksmi, nepārdomātu lēmumu ģimenes ārsti saskata arī attiecībā uz citiem kritērijiem, piemēram, ģimenes ārsti pauda viedokli: kā var prasīt kvalitātes kritērijus, piemēram, savlaikus atklāt kādas saslimšanas, ja ir noteiktas kvotas izmeklējumiem, kuras pārsniedzot, ģimenes ārstam jāmaksā valstij? To ārsti sauc par absurdu. «Ja mums ir mātes un bērna veselības gads un ginekologiem vairākkārt paaugstina samaksu, ka viņi apskata grūtnieci, tad kāpēc pēc tam, kad mazulis nācis pasaulē un viņu jāapmeklē ģimenes ārstam, maksa par mājas vizīti ir nedaudz virs diviem latiem?» jautāja ģimenes ārsti no dažādiem Latvijas rajoniem. Kopumā, lai ieviestu jaunās kvalitātes prasības, papildu finansējums ģimenes ārstiem netiek piešķirts. Par cinisku ārsti sauc arī lēmumu maksāt ģimenes ārstam bonusu – 50 latu, ja viņš atklās vēzi 1. vai 2. stadijā. Ģimenes ārsts no Barkavas aicināja publiski atteikties no šādiem «bonusiem». Ģimenes ārsti arī pauda neapmierinātību ar ierēdņu darbu, kuri strādā pie dokumentu sagatavošanas veselības aprūpē. Viņi jautāja: vai ierēdņiem arī ir kvalitātes kritēriji un vai viņu darbu kāds izvērtē un noņem nost no atalgojuma procentus, kā tas tiek darīts ar ģimenes ārstiem?


Tomēr bija arī ģimenes ārsti, kuri teica, ka demisijas pieprasījums neko neatrisinās, bet tikai pasliktinās ģimenes ārsta tēlu sabiedrībā. Ģimenes ārstiem pat šķiet, ka tas no VM tiek darīts speciāli – ja pie kaut kā veselības aprūpē kāds ir vainojams, tad ģimenes ārsts, un ierēdņiem tas ir izdevīgi – teikt sabiedrībai, redziet, tie jau tie ģimenes ārsti, pie kuriem jums divas nedēļas agrāk jāpierakstās... Taču, kādi un cik daudz vēl pienākumu, īpaši birokrātisku, ārstam ir jāveic, par to tiek klusēts. «Mēs jau vairs neredzam pacientus, mēs tikai papīrus redzam,» ģimenes ārsti bija vienisprātis.


Kā vēl viens no protesta veidiem izskanēja arī piedāvājums neslēgt līgumus 2013. gadā, ja netiek mainīti nosacījumi, taču no reakcijas zālē varēja noprast, ka tam nebūtu liela atbalsta. «Mūsu prasību izpilde ir atkarīga no mūsu pašu vienotības, vai varam iestāties par savām interesēm,» secināja P. Princis.


Naudas vairāk nebūs, kritēriji jāpilda


Veselības ministre Ingrīda Circene pagaidām nekomentē asociācijas lēmumu, taču intervijā Latvijas Radio viņa pauda neizpratni, kāpēc tāds lēmums pieņemts, jo kopā ar ģimenes ārstiem pie šiem kritērijiem strādāts. VM norāda, ka jaunos ģimenes ārstu darba kvalitātes kritērijus plānots ieviest, aizstājot līdzšinējās divas – obligāto un brīvprātīgo – darbības novērtēšanas sistēmas. VM nenoliedz, ka naudas vairāk ģimenes ārstiem nebūs, bet finansējums netiks samazināts. Jaunajā darbības novērtēšanas metodikā saglabājas daļa no jau spēkā esošajiem kritērijiem (piemēram, vakcinācija, diabēta un astmas pacientu aprūpe), kā arī iekļauti jauni – organizētā vēža skrīninga uzraudzība un sirds slimnieku aprūpe. Tiks vērtēts neatlieka mās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumu skaits uz 100 reģistrētiem pacientiem.


***


ĢIMENES ĀRSTI RUNĀ


- «Mēs varētu piekrist visiem šiem jauninājumiem ar vienu nosacījumu, ka veselības ministre un Vienotība pilda to, ko apsolījušas, proti, palielina veselības finansējumu līdz 4,5% no IKP.»


Ģimenes ārsts Aldis Baumanis


- «Primārā veselības aprūpe ir valsts prioritāte vairākus gadus, taču tikai teorētiski. Valstī nav veselības stratēģijas, katrs ministrs dara kaut ko savu, kas viņam liekas vissvarīgākais. Nav noslēpums, ka savulaik šos kritērijus gribēja ieviest, lai samazinātu izdevumus ģimenes ārstam. Man ir jautājums, vai tiešām, ja neviens no ģimenes ārstiem nav spējis tos izpildīt, visi ģimenes ārsti ir slikti, vai problēma ir sistēmā un kritērijos?»


Ģimenes ārste Ilze Aizsilniece


- «Vai ir vēl kāda profesija, kur nevar aiziet uz mēnesi atvaļinājumā? Drīz ministrijai būs jāveido sanatorija ģimenes ārstiem, jo visi ir pārstrādājušies un spēki ir izsīkuši. Ģimenes ārsti pat nedrīkst nomirt, jo nav cita, kas varētu aizvietot.»


No ģimenes ārstu diskusijas


Avots: nra.lv /Inga Paparde


 


 

Padalies

laukudzive.lv © 2024 All Rights Reserved

Designed by WPSHOWER

Powered by WordPress